Itālijas likumdevējiem sestajā balsošanas kārtā sestdien beidzot izdevies ievēlēt prezidentu, un pirmo reizi republikas vēsturē amatā uz otro termiņu paliks līdzšinējais valsts galva.
Kā ziņots, pēc piektās balsošanas kārtas, kas arī izrādījās neveiksmīga, pakļaujoties lielāko partiju aicinājumam līdzšinējais prezidents Džordžo Napolitāno sestdien piekrita atkārtoti kandidēt uz prezidenta amatu, lai tādējādi palīdzētu pārvarēt politisko strupceļu, un viņam izdevies iegūt nepieciešamo balsu vairākumu.
Itālijā prezidentu ievēl elektoru kolēģija, kuras sastāvā ir abu parlamenta palātu locekļi, kā arī reģionu pārstāvji. Lai uzvarētu kādā no trim pirmajām balsošanas kārtām, kandidātam jāsaņem vismaz divas trešdaļas no 1007 elektoru balsīm, bet turpmākajās kārtās pietiek ar absolūtā vairākuma atbalstu.
Kā liecina sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti, Napolitāno ticis pārvēlēts ar pārliecinošu balsu vairākumu.
Kamēr likumdevēji ar gavilēm sveica pārvēlēto 87 gadus veco Napolitāno, vairāki simti protestētāju, kas bija sapulcējušies pie parlamenta ēkas, skandēja: "Kauns!" un "Āksti!" Viņiem pievienojās arī likumdevēji, kas pārstāv bijušā komiķa Bepes Grillo dibināto populistisko Pieczvaigžņu kustību (M5S).
Paredzēts, ka vakarā notiks jau plašāks protesta mītiņš.
Normālos apstākļos Itālijas prezidents pamatā pilda tikai ceremoniālas funkcijas, taču politiskās krīzes apstākļos viņam var būt izšķiroša loma jaunas valdības veidošanas procesā. Bez tam viņam ir tiesības atlaist parlamentu un izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas.
Divu mēnešu laikā, kas pagājuši kopš parlamenta vēlēšanām, Napolitāno neizdevās panākt partiju vienošanos par valdības izveidi, jo nevienai no koalīcijām vai partijām nebija vairākuma abās parlamenta palātās.
Sestdien pie Napolitāno ar lūgumu atkārtoti kandidēt uz prezidenta amatu vērsās gan līdzšinējais premjerministrs Mario Monti, gan bijušais premjers Silvio Berluskoni, gan kreisi centriskās koalīcijas līderis Pjērs Luidži Bersani.
Napolitāno, kas iepriekš šādu iespēju bija kategoriski noraidījis, beidzot piekrita, taču viņš neplāno prezidenta amatā palikt uz visu pilnvaru termiņu, bet gan atkāpties līdzko izdosies pārvarēt politisko krīzi.
"Man jāuzņemas atbildība nācijas priekšā," Napolitāno uzsvēra paziņojumā, kuru viņš izplatīja pirms balsojuma. Vienlaikus viņš aicināja partijas izrādīt "kolektīvu atbildību pret valsti".
Tagad tiek gaidīts, ka Napolitāno būs mandāts, lai piespiestu partijas izveidot tā dēvēto lielo koalīciju, kurā apvienotos kreisi centriskā koalīcija un Berluskoni pārstāvētais labējo partiju bloks.
Līdz šim šādas koalīcijas izveidi kategoriski noraidīja Bersani. Taču pēc dumpja paša vadītajā koalīcijā, kā arī viņa pārstāvētajā Demokrātiskajā partijā (PD), kas liedza ceturtdien un piektdien prezidenta amatā ievēlēt koalīcijas oficiālos kandidātus - bijušo Senāta spīkeru Franko Marīni un kādreizējo Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Romāno Prodi -, Bersani paziņojis, ka pēc prezidenta vēlēšanām atkāpsies gan no koalīcijas, gan partijas līdera amata.
Tomēr samocītā prezidenta vēlēšanu procesa rezultātā kreisi centriskā koalīcija faktiski ir sašķēlusies, un tās galēji kreisais spārns, domājams, nepiekritīs iesaistīties sadarbībā ar Berluskoni un viņa pārstāvētajām labējām partijām. Tas liek domāt, ka ticamāks varētu būt jaunu vēlēšanu scenārijs.
Tikmēr Grillo līdzšinējā prezidenta pārvēlēšanu nosaucis par "valsts apvērsumu" un solījis izvest ielās miljonus protestētāju, kas tur palikšot tik ilgi, cik būs nepieciešams.
Parlamentu ēku jau ielenkusi policijas ķēde, bet uz laukumu tās priekšā sākuši plūst protestētāju pulciņi.
Tradicionālo partiju pārstāvji nosodījuši Grillo paziņojumus, norādot, ka tie atgādinot Benito Musolīni retoriku pirms tā dēvētā Gājiena uz Romu 1922.gadā, kas fašistu līderim pavēra ceļu uz varu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
