Foto: AP/Scanpix

Uzbrukumos nemiernieku kontrolētajai Kusairas pilsētai Sīrijā piedalās vairāk nekā septiņi tūkstoši Libānas šiītu grupējuma "Hezbollah" kaujinieku, raidsabiedrībai BBC paziņoja Nemiernieku "Brīvās Sīrijas armijas" (BSA) militārais komandieris.

"Mēs mirstam. Lūdzu, nāciet un palīdziet," emocionālā uzrunā Rietumvalstīm ar raidsabiedrības BBC starpniecību paziņoja nemiernieku ģenerālis Selims Idriss.

Pirms gandrīz divām nedēļām Sīrijas valdības sāktajā ofensīvā pret stratēģiski svarīgo Kusairas pilsētiņu Libānas pierobežā, kuru kontrolē nemiernieki, piedalās vairāk nekā 7000 libāniešu apgalvo komandieris.

Francijas Ārlietu ministrija pirms tam lēsa, ka kaujā piedalās trīs līdz četri tūkstoši "Heabollah" biedru. Savukārt ASV Valsts departaments pieprasīja "Hezbollah" nekavējoties izvests savus kaujiniekus no Sīrijas, saucot notikumu attīstību par "ārkārtīgi bīstamu" eskalāciju.

Uzrunā, lūdzot papildus ieroču "pilsoņu aizsargāšanai", Idriss norādīja, ka Kusairu aizsargā mazāk nekā 1500 nemiernieku, kas bruņoti tikai ar vieglajiem ieročiem, ziņo BBC.

Kusairā ir iesprostoti 50 000 cilvēku, un pilsētas krišanas gadījumā draud asinspirts, brīdina Idriss. Viņš esot saņēmis informāciju, ka ofensīvā piedalās kaujinieki arī no Irānas.

Ģenerālis skaidro, ka radikālie islāmisti, kas plaši pieminēti medijos, veido vien piecus līdz astoņus procentus no visiem Sīrijas nemierniekiem.

Režīma spēki pēc vairāku stundu ilgas cīņas trešdien ieņēmuši svarīgu militāras aviācijas bāzi pie Kusairas, par notikumu attīstību trešdien ziņoja Sīrijas televīzija.

Par kaimiņvalstu lomu Sīrijas konfliktā var lasīt šeit.

Jau vēstīts, ka netālu no Libānas robežas esošajai pilsētiņai ar 30 000 iedzīvotāju ir liela stratēģiska nozīme. To kontrolējot, valdības spēkiem ir piekļuve no galvaspilsētas uz Vidusjūras piekrasti un Tartūsas ostu. Savukārt nemierniekiem pilsētas kontrolēšana nozīmē brīvu pārvietošanos uz un no Libānas.

2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni  80 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm,  vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.

Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānasatbalstu.

Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.

Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!