Foto: AP/Scanpix
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans piektdien pārmeta Eiropas Parlamentam (EP) padomju metožu pielietošanu un iejaukšanos valsts iekšējās lietās.

"Kopš padomju impērijas valdīšanas neviens cits ārējais spēks nav uzdrīkstējies atklāti, izvēloties likumīgu veidu, ierobežot ungāru suverenitāti," savu sašutumu Orbans neslēpa sarunā ar sabiedrisko radio. Pēc viņa teiktā, daži EP ieteikumi uzskatāmi par ES līgumu pārkāpumu.

Kā LETA jau ziņoja, EP trešdien norādīja Ungārijas premjerministram, ka viņš riskē iegrūst savu valsti izolācijā, ja vien neanulēs nedemokrātiskās pārmaiņas, kas izdarītas valsts pamatlikumā.

Orbans EP pārmetumiem gan nepiekrīt.

Ungārijas parlaments piektdien pieņēma rezolūciju, norādot, ka EP rīcība ir pretrunā Eiropas vērtībām, un pieprasot "cieņu un līdzvērtīgu attieksmi" pret Ungāriju.

"Mēs nevēlamies dzīvot Eiropas impērijā, kuras centrs atrodas Briselē un kur tiek norādīts, kas mums, perifērijā, būtu jādara," intervijā radio norādīja Orbans.

Pēc viņa teiktā, "birokrātu karavīri", kuri nav spējuši atrisināt Eiropas ekonomisko krīzi, cenšas nopelt Ungāriju, kas atrodas ceļā uz tautsaimniecības atlabšanu.

Orbans prognozēja, ka attiecībās ar Briseli konflikti gaidāmi arī turpmāk, jo Ungārijai uzbrūk kreisi noskaņoti politiskie oponenti, kuri uzskata, ka Ungārijas valdības ieviestais jaunais banku nodoklis un enerģētikas cenu samazināšana nodara kaitējumu ārvalstu uzņēmējiem.

Orbana valdība ieviesusi vairākus populistiskus budžeta pasākumus, tostarp noteikusi nodokli bankām un citiem biznesa sektoriem, kā arī likusi galvenokārt ārvalstu īpašumā esošajām komunālo pakalpojumu firmām samazināt dabasgāzes un elektroenerģijas cenas mājsaimniecībām. Šādi lēmumi varētu vairot Orbana popularitāti nākamgad paredzētajās vēlēšanās.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Orbana partija ievērojami apsteidz kreiso opozīciju, taču teju puse vēlētāju vēl nav izlēmuši, par ko balsot.

Pret Eiropas Savienību (ES) vērstā Orbana retorika varētu vairot viņa atbalstu pašmājās, secina politikas institūta "Political Capital" analītiķis Pēters Kreko.

"Tas nāk viņam par labu īstermiņā, taču par to varētu nākties nopietni samaksāt vidējā termiņā, jo kritīsies investīcijas un aizsāksies diplomātiskā izolētība," brīdina eksperts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!