Foto: AP/Scanpix
Reliģiskā spriedze starp sunnītu un šiītu musulmaņiem, iespējams, ir lielākais drauds pasaules drošībai, par Irānas ārlietu ministra Mohameda Javada Zarifa teikto vēsta raidsabiedrība BBC.

Konflikts starp šiītiem un sunītiem apdraud ne tikai Tuvo Austrumu reģinu, bet visu pasauli kopumā, intervijā BBC skaidro ministrs. "Es domāju, ka mums ir jāsaprot, ka dalīšana sektās islāma pasaulē ir drauds mums visiem," raidsabiedrība citē Zarifu.

Sektu vardarbība pašlaik ir pārņēmusi Sīriju, Irāku un Pakistānu. Politiķis dažām sunnītu valstīm pārmet "baiļu pārdošanu". "Daži cilvēki kurina naidu tuvredzīgu politisko interešu dēļ," uzskata ministrs.

Sunnītu un šiītu nesaskaņas ir zināms fakts jau vairāk nekā 1000 gadus, skaidro BBC, tomēr šajā gadsimtā spriedze Tuvajos Austrumos īpaši pieaugusi pēc 2003. gada ASV iebrukuma Irākā.

Sektu vardarbībā šogad Irākā gājuši bojā jau 6500 civiliedzīvotāju. Tikmēr sektantiskā konfliktā lielā mērā pāraudzis Sīrijas pilsoņu karš, kas sākās kā politiska sacelšanās.

Sīrijas prezidents Bašars al Asads ir šiītu atzara alavītu pārstāvis, viņa režīmu atbalsta šiītu valsts Irāna. Tikmēr pret valdību noskaņotie nemiernieki pārsvarā ir valstī vairākumā esošie sunnīti. Tos atbalsta tādas sunnītu valstis kā Saūda Arābija un Turcija.

Visām pusēm ir jāaizmirst par savām atšķirībām, lai pretotos sektantismam, uzskata ministrs.

"Nevienam nevajadzētu kurināt sektu vardarbību. Mums tā ir jāsavalda, jānoslēdz tā, jāmēģina izvairīties no konflikta, kas kaitētu ikviena drošībai," stāsta Zarifs.

Tikmēr Saūda Arābija ir viena no valstīm, kas reliģiskās spriedzes veicināšanā apsūdz Irānu, piebilst BBC.

Foto: karš Sīrijā

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!