Vācijā sākusies izšķirošā nedēļa sarunās starp kancleres Angelas Merkeles vadītajiem konservatīvajiem un sociāldemokrātiem (SPD) par tā dēvētās lielās koalīcijas veidošanu, taču jau līdz šim panāktie kompromisi izsauc arvien lielāku neapmierinātību partiju ierindas biedru vidū.
Merkeles pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU) - guva pārliecinošu uzvaru septembrī notikušajās Bundestāga vēlēšanās, taču viņiem pietrūka piecu deputātu vietu, lai nodrošinātu sev absolūto vairākumu. Tāpēc CDU/CSU nācies uzsākt sarunas par jaunās valdības veidošanu ar saviem tradicionālajiem konkurentiem - SPD.
Kamēr rit sarunas, Merkeles līdzšinējā valdība turpina pildīt savus pienākumus, taču tās rīcībspēja ir ierobežota, un Berlīne nevar ķerties pie svarīgāko Eiropas politikas lēmumu pieņemšanas.
Sagaidāms, ka šonedēļ partijas pārvarēs atlikušās domstarpības un sadalīs arī ministru portfeļus nākamajā valdībā.
Tomēr pēdējo nedēļu laikā CDU un CSU rindās arvien skaļāk izskan neapmierinātība ar kompromisiem, kas panākti jau līdzšinējās sarunās. Līdz šim SPD izdevies izspiest no Merkeles piekāpšanos gan minimālās algas jautājumā, gan citos jautājumos, kas, kā bažījas daudzi konservatīvie, kaitēs valsts tautsaimniecībai.
"Ziņas no koalīcijas sarunām ieskandē trauksmes zvanus rūpnieku aprindās," Merkelei adresētā vēstulē, kas nedēļas nogalē publicēta vācu laikrakstos, brīdina CDU Ekonomikas padomes priekšsēdētājs Kurts Lauks.
Arī SPD priekšsēdētājam Zigmāram Gabriēlam, kuram nākamajā valdībā varētu tikt piešķirts vicekanclera krēsls, nākas grūti pārliecināt partijas ierindas biedrus par koalīcijas līgumu, kurā nebūs paredzēta strauja valdības tēriņu palielināšana, kā tas tika solīts sociāldemokrātu priekšvēlēšanu kampaņas laikā.
Merkele arī joprojām stūrgalvīgi pretojas SPD prasībai paaugstināt nodokļus bagātajiem, kas ļautu atvēlēt vairāk līdzekļu izglītībai, infrastruktūrai un sociālajiem pabalstiem.
Kā vēsta ietekmīgais žurnāls "Der Spiegel", SPD vietējās nodaļās valda liela skepse pret iesaistīšanos vēl vienā Merkeles vadītajā "lielajā koalīcijā". Pret "lielo koalīciju" asi iebilst arī SPD jaunatnes nodaļa.
Jau decembra sākumā sāksies SPD iekšējais referendums, kurā visiem 470 000 partijas biedru, izmantojot balsošanu pa pastu, tiks dota iespēja lemt par sarunās panākto koalīcijas līgumu.
Gadījumā, ja ierindas sociāldemokrāti bloķēs partijas iesaistīšanos "lielajā koalīcijā", Vāciju gaida vēl vairākus mēnešus ilga politiskā nestabilitāte vai pat ārkārtas vēlēšanas. Analītiķi pagaidām gan uzskata, ka šāda iespēja ir mazticama, jo Merkele noraidījusi iespēju uzņemties mazākuma valdības vadību un sabiedrībā pagaidām arī nav pārāk liela entuziasma vēlreiz doties pie balsošanas urnām.
Pastāv gan iespēja, ka CDU/CSU varētu vēlreiz mēģināt pārliecināt "zaļos" par iesaistīšanos valdībā. Šāds scenārijs kļuvis daudz ticamāks pēc tam, kad piektdien konservatīvie uzaicināja vides aizstāvjus veidot kopīgu valdību Hesenes zemē, kur pagājušajā nedēļā CDU un SPD sarunas beidzās ar neveiksmi.
Konservatīvo un "zaļo" koalīcijas sarunas Hesenē oficiāli sāksies jau pirmdien.
"Mums patiesi ir jāorganizējas, lai vestu sev līdzi partiju. Tā nekādā ziņā vēl nav noslēgta vienošanās," atzinis Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs, kurš pārstāv Vācijas sociāldemokrātus un pats SPD delegācijas sastāvā piedalās koalīcijas sarunās.
Savukārt Gabriēls brīdinājis, ka gadījumā, ja sociāldemokrāti noraidīs koalīcijas līgumu, kas "saturēs labu politiku", tas nozīmēs, ka partija "sevi vērtē augstāk par tautu, kuras pārstāvim tai vajadzētu būt".
Tomēr kritika, kas izskan no abām nometnēm, zināmā mērā ir tikai poza, kuras mērķis ir pārliecināt otru pusi, ka gan konservatīvie, gan sociāldemokrāti varētu tīri labi viens bez otra iztikt.
Tādējādi abas puses cer, ka pēdējā brīdī tām izdosies panākt no sarunu partnera piekāpšanos.
Līdzšinējais finanšu ministrs Volfgangs Šeible, kurš pārstāv CSU, gan brīdinājis, ka SPD nevajadzētu "pārspīlēt ar savām prasībām".
"Reizēm nākas raudzīt, lai mūsu galvenā prioritāte būtu kalpošana mūsu valstij, nevis partijai," "Der Spiegel" sniegtajā intervijā vēršoties pie sociāldemokrātu līderiem, uzsvēris Šeible. Vienlaikus viņš atgādinājis, ka SPD vēlēšanās galu galā cietusi smagu sakāvi.
Sarunu pēdējā kārta paredzēta otrdien, un sagaidāms, ka tā varētu ieilgt līdz pat trešdienas rītam.
"Mums priekšā ilgas dienas un naktis, un tas būs smagi," atzinis CDU ģenerālsekretārs Hermans Grēe.
Vēl partiju delegācijām jāatrisina virkne smagu jautājumu, tostarp jāvienojas par veidiem, kā finansēt Vācijas pāreju uz tā dēvēto zaļo enerģiju, par dubultās pilsonības ierobežojumu atvieglošanu un par īpašas ceļu lietošanas nodevas ieviešanu ārvalstniekiem.
Konservatīvie jau sākuši izrādīt neslēptu aizkaitinājumu, ka viņiem sarunās jārēķinās ar sociāldemokrātu izvirzītiem laika ierobežojumiem.
"Mēs atrodamies koalīcijas sarunu otrā puslaika vidū," norādījis CSU ģenerālsekretārs Aleksandrs Dobrints. "Varbūt mums vajadzētu ņemt papildlaiku."
Tajā pašā laikā noskaņojums nepārprotami ir citāds nekā 2005,gadā, kad konservatīvie vēlēšanās uzvarēja ar nelielu balsu pārsvaru, un Merkele pirmo reizi kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem bija spiesta piekrist veidot "lielo koalīciju", kurā būtu pārstāvētas abas Vācijas lielās "tautas partijas" (Volksparteien).
Tolaik CDU/CSU bija apmierināta, ka pēc septiņus gadus ilga pārtraukuma var atgriezties valdībā, savukārt SPD neslēpa prieku, ka viņiem izdevies nepieļaut Merkeles iecerēto centriski labējas valdības izveidošanu.
Taču šoreiz abās nometnēs valda daudz divdomīgāka gaisotne, kas līdzinās atmosfērai ģimenē, kurā vecāki bērnu dēļ piekrituši arī turpmāk formāli dzīvot zem viena jumta.
Neapmierinātība gruzd arī Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu līderu un vidū. Daļa no tiem cerēja, ka SPD piespiedīs Merkeli ieņemt kursu, kas vairāk orientēts uz ekonomikas izaugsmi, nevis taupību.
Taču ES un eirozonas nākotnei koalīcijas sarunās atvēlēta ļoti maza vieta, un, piemēram, tik ļoti gaidītā vienošanās par Eiropas banku savienību joprojām ir miglā tīta.
Šķiet, ka skaļākas kļūst arī eiroskeptiķu balsi konservatīvo rindās, īpaši CSU. Nedēļas nogalē par CSU vadītāja vietnieku tika ievēlēts visietekmīgākais bavāriešu eiroskeptiķis Pēters Gauveilers, un sagaidāms, ka jaunajā Merkeles kabinetā nozīmīgu amatu saņems Dobrints, kurš Eiropas parādu krīzes apogejā vairākkārt aicināja Grieķiju eirozonu pamest.
Sagaidāms, ka savu amatu saglabās arī Šeible, kamēr Frankam Valteram Šteinmeijeram, kurš pārstāv SPD un iepriekšējā "lielās koalīcijas" valdībā bija finanšu ministrs, varētu tikt ārlietu ministra portfelis.
Tāpēc īsti gan nav skaidrs, vai Gabriēls pieņems ekonomikas un enerģētikas ministra portfeli un Merkeles vietnieka godu, vai arī ieņems līdzšinējo Šteinmeijera krēslu, kļūstot par SPD Bundestāga frakcijas līderi.
Tikmēr ietekmīgākie vācu komentētāji vēl pirms tā noslēgšanas jau sākuši kritizēt koalīcijas līgumu, saucot to par nejēdzīgu kokteili, kas satur vien iespējami zemākā kopsaucēja politikas un nerisina tādas valsts aktuālākās problēmas kā iedzīvotāju novecošanās un sasteigtā un dārgā atteikšanās no kodolenerģijas.
Aptaujas liecina, ka daudzi vācieši piekrīt ekspertiem. Pagājušajā nedēļā publicētie sabiedriskās raidorganizācijas ARD aptaujas rezultāti gan liecina, ka 55% respondentu joprojām dod priekšroku "lielajai koalīcijai", taču vēl pirms mēneša tādās domās bija 66% aptaujāto.
Tikmēr 43% vāciešu dotu priekšroku jaunām vēlēšanām, kamēr oktobrī tādu bija tikai 31%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
