Foto: Reuters/Scanpix

Pirms septiņiem gadiem nāvessods izpildīts bijušajam Irākas vadonim Sadamam Huseinam. Detaļas par diktatora dzīves pēdējiem mirkļiem intervijā aģentūrai AFP atklāj vīrs, kurš pārraudzīja gāztā valstsvīra pakāršanu.

Bijušais nacionālās drošības padomnieks Movafaks al Rubai intervētāju pieņem savā birojā Bagdādē. Aiz viņa muguras stāv Huseina statuja ar virvi kaklā, kurā diktators 2006. gada 30. decembrī ticis pakārts, apraksta AFP.

"Noziedznieks? Taisnība. Slepkava? Taisnība. Bende? Taisnība. Bet viņš bija stiprs līdz beigām," stāsta Rubai.

"Es sagaidīju viņu pie durvīm. Neviens neienāca līdz ar mums – ne ārzemnieki, ne amerikāņi," atceras amatpersona. "Viņam bija žakete un balts krekls, viņš bija normāls un mierīgs, un es neredzēju nekādas baiļu pazīmes," vīrieti citē AFP.

"Protams, daži cilvēki grib, lai es teiktu, ka viņš saļima vai ka viņš bija sazāļots, bet vēsturei paliek šie fakti," turpina Rubai.

"Es nedzirdēju no viņa nekādu nožēlu, es nedzirdēju nekādus lūgumus pēc Dieva žēlastības vai apžēlošanas," atceras drošībnieks. "Persona, kurai tūlīt ir jāmirst, parasti saka - "Dievs, piedod manus grēkus. Es nāku pie Tevis!", bet viņš neteica neko no tā," uzsver Rubai.

Atvestā diktatora rokas, kurās viņš turējis Korānu, bija saslēgtas roku dzelžos. Huseinu aizveda pie tiesneša, kurš nolasīja spriedumu, tikmēr notiesātais teicis: "Nāvi Amerikai! Nāvi Izraēlai! Lai dzīvo Palestīna! Nāvi Persijas gudrajiem!".

Pēc tam Huseins aizvests uz telpu, kurā viņam bija jāmirst. "Viņš apstājās, paskatījās uz karātavām, tad nopētīja mani un teica: "Dakter, tas ir priekš vīriem."," stāsta Rubai.

Diktatora kājas bija sasietas, tāpēc pa karātavu kāpnēm viņš bija jāuzvelk pa pakāpieniem.

Pirms pašas pakāršanas klāt esošie aculiecinieki izsmējuši Huseinu ar saucieniem "Lai dzīvo imams Mohameds Bakrs al Sadrs!" un "Moktada! Moktada!", atsaucoties uz Huseina valdīšanas laikā nogalināto līdera oponentu un viņa radinieku, kurš pēc 2003. gada kara kļuva par kaujinieku komandieri.

"Vai tā ir vīrišķība?" atbildējis Huseins.

Tad Rubai novilcis karātavu sviru, bet tā nav nostrādājusi. Cits kāršanas dalībnieks to novilcis vēlreiz un karātavas iedarbojušās. Mirkli pirms pakāršanas Huseins sācis skaitīt musulmaņu lūgšanu. "Nav cita dieva kā tikai Dievs, un Muhameds..." skaitījis Huseins, nepaspēdams izteikt nobeigumu "ir viņa pravietis", stāsta AFP intervētais vīrietis.

Huseina ķermenis ielikts baltā maisā un uzlikts uz nestuvēm, pēc tam ar ASV helikopteri nogādāts atrādīšanai uz premjera Nuri al Maliki rezidenci. Helikopters bijis pārpildīts ar cilvēkiem, tāpēc nestuves ar līķi noliktas uz grīdas, bet durvis atstātas vaļā, jo citādi nestuves bijušas pārāk garas.

"Es skaidri atceros, ka sāka aust saule," par septiņus gadus seno lidojumu virs Bagdādes piebilst Rubai.

"Viņš pastrādāja neskaitāmus noziegumus un ir pelnījis tikt pakārts vēl tūkstoš reižu, dzīvot atkal, un tikt atkal pakārts. Bet tā sajūta, tā ir jocīga sajūta. Telpa bija pilna ar nāvi," par piedalīšanos diktatora kāršanā stāsta Rubai, kurš Huseina valdīšanas laikā trīs reizes bijis ieslodzīts cietumā.

Rubai norāda, ka Huseina pakāršana realizēta pēc premjera Nuri al Maliki videokonferences ar toreizējo ASV prezidentu Džordžu Bušu, kurš jautājis, ko Maliki grasās darīt ar "šo noziedznieku". "Mēs viņu pakārsim," atbildējis Maliki, bet Bušs parādījis pacelta īkšķa žestu, demonstrējot savu piekrišanu.

Sadams Huseins bija Irākas prezidents no 1979. gada jūlija līdz 2003. gada martam, kad sākās ASV vadītais iebrukums Irākā. Tā paša gada decembrī bijušo līderi atrada paslēpušos zemē izraktā bedrē kādā lauku saimniecībā.

Huseina valdīšanu saista ar nežēlīgām represijām un postošiem kariem. Huseinu atzina par vainīgu noziegumos pret cilvēci par 1982. gadā notikušu 148 šiītu slepkavību. Viņu pakāra pēc tiesas 2006. gada 30. decembrī..

Tomēr daļa irākiešu pozitīvi raugās uz Huseina valdīšanas laiku, galvenokārt pateicoties iekšējai stabilitātei, kas asi kontrastē ar vardarbības uzliesmojumu, ko valsts piedzīvo pēc diktatora gāšanas.

Arābu pasaulē Huseinu dažkārt ciena par 1980. - 1988. gada karu ar Irānu, konfrontāciju ar ASV, viņa rīkotiem triecieniem pa Izraēlu un nosvērtību nāvessoda laikā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!