Foto: Google Maps
Interneta karšu servisā "Google Maps" desmitiem lietotāju sākuši uzjautrināties par Ziemeļkorejas ieslodzījuma nometnēm, kurās totalitārā valsts nežēlīgi izrēķinās ar iedzīvotājiem.

Ierakstot karšu servisā frāzi "gulags near North Korea", parādās vairāki atzīmēti punkti. Interneta lietotāji steiguši izmantot iespēju norādītās vietas novērtēt ar punktiem un rakstīt ironiskus komentārus.

"Sargi ir ārkārtīgi draudzīgi, dušas ir tīras un pārtika apbrīnojama," raksta kāds lietotājs Bartons Juniors, kurš kādu objektu novērtējis ar piecām zvaigznēm.

"Ak, Dižais līderi, paldies, ka personīgi to finansē! Kā kāds cits teica, šī vieta ir lieliska svara zaudēšanai," par vienu no izolētajā valstī visstingrāk apsargāto nometni "Nr.14", kurā tiek turēti politieslodzītie, raksta "DrUltraimagination".

Tikmēr parādās arī komentāri, kuros tiek nosodīta tīksmināšanās par Ziemeļkorejas drūmo realitāti. "Vai jūs vispār saprotat šīs vietas un pārējo nometņu īsto būtību?" raksta lietotājs Čārlzs Bleks. Viņam pievienojas Džeks Džejs, norādot, ka visi šie viltus vērtējumi ir pretīgi.

Ziemeļkoreja "Google" kartē detalizētāk attēlota ir tikai kopš 2013. gada janvāra, kad tās kartēšanā iesaistījās brīvprātīgie.

Tiek uzskatīts, ka Ziemeļkorejas darba nometņu tīklā ir iesprostoti līdz 200 000 cilvēku. To apcietināšanas motīvi parasti ir politiski. Valstī notiek sistemātiski cilvēktiesību pārkāpumi, tai skaitā cilvēku nolaupīšanas un spīdzināšana.

Informāciju par izolētās valsts nometnēm palīdz iegūt satelīta attēli un no valsts aizbēgušo cilvēku liecības. Par nometni "Nr.14" izsmeļošu informāciju ir sniedzis vienīgais zināmais uz ārzemēm aizbēgušais šajā ieslodzījuma vietā dzimušais vīrietis Šins Donhjuks.

Viņa piedzīvotais aprakstīts žurnālista Bleina Hārdena grāmatā "Escape from Camp 14".

Jau vēstīts, ka pirmo reizi izmeklēšanu par Ziemeļkorejas cilvēktiesību pārkāpumiem ir uzsākusi ANO. Necilvēcība un nežēlība, par ko stāsta no Ziemeļkorejas aizbēgušie cilvēki, spēja saraudināt pat daudz pieredzējušo ANO izmeklētāju Maiklu Kirbiju.

Asarās liecību sniegšanas laikā, atceroties šausmīgos notikumus, izplūduši arī daži no lieciniekiem.

Viens no bēgļiem Kims Sogdžu, kura māte ir mirusi cietumā, bet viņas ķermenis paturēts eksperimentiem un ģimenei tā arī nav atdots, stāstīja, ka kādā cietumā kameras durvis bijušas tikai pusmetru augstas, bet mazajā telpā sadzīti 40 -50 ieslodzītie, kuri nevar ne apsēstie, ne stāvēt zemo griestu dēļ, viņš stāsta. "Jūs esat kā dzīvnieki un jums ir jārāpo kā dzīvniekiem," teikuši apsargi. Ieslodzītie baroti ar ūdeņainu zupu, kurā bijuši akmeņi.

Cita lieciniece ar ģimeni aizbēgusi no Ziemeļkorejas un Ķīnā nonākusi piespiedu laulībā, bet vēlāk arestēta un nosūtīta atpakaļ uz izolēto valsti. Lai novērstu iespējamo bēgšanu, cietuma amatpersonas saķēdējušas viņu kopā ar trim citām sievietēm un likušas cilāt lielus smagumus.

Sievietēm, kas atgriežoties no Ķīnas ir stāvoklī, piespiedu kārtā tiek veikti aborti. "Ziemeļkoreja nevēlas lai valstī turpinās ķīniešu asinis," stāsta sieviete.

Citi liecinieki pastāstījuši par drošības iestāžu realizēto cilvēku nolaupīšanu, sišanu un pastāvīgu ieslodzīto pazemošanu.

Kādai sievietei cietumā likts spainī noslīcināt pašas jaundzimušo bērnu, bet kāds cits kopš dzimšanas nometnē dzīvojis vīrietis pārticis no ķirzakām un zāles, kā arī bijis liecinieks savas mātes un brāļa publiskam nāvessodam.










Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!