Vardarbīgu sadursmju pārņemtās Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs trešdien nomainījis Ģenerālštāba priekšnieku. Bruņoto spēku galvenais komandieris tagad būs admirālis Jurijs Iļjins, ziņo aģentūra UNIAN.
"Norīkot admirāli Iļjinu Juriju Ivanoviču par Ģenerālštāba priekšnieku – Ukrainas Bruņoto spēku galveno komandieri," teikts Ukrainas prezidenta oficiālajā vietnē publicētā rīkojumā.
Iepriekš armijas galvenais komandieris bija Vladimirs Zamans, ziņo UNIAN. Savukārt Iļjins komandēja Ukrainas kara floti Krimā, ziņo "Korrespondent.net".
Atlaistais ģenerālis Zamans februārī teicis, ka “nevienam nav tiesības bruņotos spēkus izmantot pilsoņu tiesību ierobežošanai”, ziņoja aģantūra AFP.
Izmaiņas armijas vadībā prezidents ievieš laikā, kad valstī aizvadītājā diennaktī ir notikušas asiņainākās sadursmes pret valdību vērsto protestu laikā.
Aizsardzības ministrija iepriekš ir uzsvērusi, ka armija nemieru apspiešanā nepiedalīsies. Trešdien iestāde gan paziņoja, ka karavīri varētu piedalīties "pretterorisma operācijā", kuru gatavo Ukrainas drošības dienests.
Par gatavošanos pretterorisma operācijai Drošības dienests paziņoja trešdien. Paziņojumā par pretterorisma operācijas sākšanu teikts, ka pēdējās diennakts laikā "noziedznieku rokās ir nonākuši vairāk nekā 1500 šaujamieroču un 100 tūkstoši patronu".
Drošības dienests norāda, ka valstī notiek apzināta un mērķtiecīga vardarbības pielietošana, ar dedzināšanu, slepkavībām, ķīlnieku sagrābšanu un iedzīvotāju iebiedēšanu. Turklāt šajās darbībās tiek pielietoti šaujamieroči.
Jau vēstīts, ka Ukrainā kopš otrdienas notiek vardarbīgas pret valdību noskaņoto protestētāju un milicijas sadursmes, kurās ir vismaz 25 bojāgājušie. Pilsēta ir pārvērtusies kaujas laukā, kur deg ugunis, skan šāvieni un sprādzieni. Simtiem cilvēku ir ievainoti.
Milicija ir ielenkusi un pārņēmusi daļu Maidana. Likumsargi izmanto ūdens lielgabalus, ar kuriem cenšas nodzēst arī degošās barikādes, kā arī met apdullinošās granātas. Iebraukšana pilsētā ir bloķēta, lai neļautu ierasties protestētāju papildspēkiem, pilsētā nedarbojas metro. Liesmas pārņēmušas arodbiedrību ēku, kur kopš decembra atradās protesta kustības štābs.
Nemieri sākās, kad milicija bloķēja tūkstošiem demonstrantu ceļu uz parlamenta ēku, kur opozīcija otrdien centās panākt, lai tiktu atjaunota 2004. gada konstitūcija, kas samazinātu prezidenta Viktora Janukoviča pilnvaras.
Vēstīts, ka Ukrainā kopš novembra beigām notiek pret valdību vērsti protesti, kurus izprovocēja prezidenta Viktora Janukoviča lēmums Viļņā notikušajā Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samitā neparakstīt sadarbības līgumu ar ES. Sākumā demonstranti pulcējās Kijevas Neatkarības laukumā, bet vēlāk nemieri pārņēma arī reģionus.
Pret valdību vērstais nosakņojums un protesti pastiprinājās, kad varas iestādes centās Kijevas centrā sapulcējušos cilvēkus izdzenāt ar spēku.
Situācija eskalējās 19. janvārī, kad izcēlās milicijas un radikāli noskaņotu protestētāju sadursmes. Tas sekoja parlamenta pieņemtajiem likumiem, kas ievērojami ierobežoja vārda brīvību un tiesības protestēt. Vairāki simti cilvēku ir cietuši, kā arī vairāki ir gājuši bojā. Tāpat fiksēti gadījumi, kad cilvēki nolaupīti un spīdzināti. Opozīcijā tajā apsūdz tiesībsargājošās iestādes, kuras savu atbildību kategoriski noliedz.
Opozīcijas un prezidenta Viktora Janukoviča sarunas līdz šim nav devušas rezultātus nemieru izbeigšanai, lai gan ir atkāpies premjers Mikola Azarovs, atcelti pretrunīgi vērtētie likumi un Janukovičs solījis reformēt valdību. Demonstrantu prasība ir prezidenta atkāpšanās un ārkārtas vēlēšanu sarīkošana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
