"Pēc tik liela zaudējuma daudzi vienkārši nespēj turpināt šo darbu," atzinis šerpa Pasangs. "Daudzi no mums ir nobijušies, mūsu ģimenes ir nobijušās un lūdz mūs atgriezties mājās."
Pagaidām neviena no ekspedīcijām nav atcelta, taču skaidrs, ka bez šerpām, kas sniedz pavadoņu, apkopēju un nesēju pakalpojumus, tās aizvadīt nav iespējams, norāda aģentūra.
Kā zināms, pagājušonedēļ Everestā notika apjomīgs lavīnas nogruvums, kurā bojā gāja 13 šerpas, bet vēl trīs ir pazuduši bez vēsts. Visi bojā gājušie bija Nepālas etniskās šerpu kopienas pārstāvji, kuri nopelna iztiku, pavadot pārgājienu grupas un alpīnistus. Viņi veica priekšdarbus nākamajai Everesta ekspedīcijai, kas bija paredzēta maijā, nostiprinot virnes un apkopjot kāpšanas maršrutus virs bāzes nometnes.
Pēc šīs traģēdijas šerpas pauduši nosodījumu valdībai, kuras nozīmīgu ienākumu daļu veido maksa par kalnos kāpšanas atļaujām, kas tiek pārdotas ārzemniekiem, bet par šerpu darba apstākļiem un garantijām nerūpējas.
Nepālas valdība ir piesolījusi finansiālu atbalstu bojā gājušo šerpu ģimenēm 40 tūkstošu rūpiju (304 eiro) apmērā.
Līdz šim traģiskākais negadījums Everestā notika 1996. gada 11.maijā, kad bojā gāja astoņi alpīnisti, ieskaitot pieredzējušo kāpēju Robu Hollu. Šīs traģēdijas apraksts vēlāk tika izdots grāmatā "Into Thin Air".
Kopš 1953. gada, kad Everesta virsotne tika sasniegta pirmoreiz, "Pasaules jumta" augstākajā punktā spējuši uzkāpt vairāk kā 4000 alpīnistu. Everesta pirmatklājējs bija jaunzēlandietis Edmunds Hilarija ar šerpu Tenzingu Norgaju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
