Latvija atbrīvotos noziedzniekus Lielbritānijā uzrauga tikai ar e-pasta palīdzību; briti sašutuši  (133)

Medijs norāda, ka notiesāto uzraudzīšanas metode atklāta pēc tam, kad Londonas policija, kas izmeklē 14 gadus vecas skolnieces Alises Grosas pazušanas lietu, sāka turēt aizdomās par iespējamo noziegumu iepriekš par slepkavību tiesātu celtnieku no Latvijas Arni Zaļkalnu.

Jau ziņots, ka Grosa pēdējo reizi redzēta 28. augustā.

Videonovērošanas kamera fiksējusi viņu pie kanāla Londonas rietumos. Latviešu celtnieks Zaļkalns, kurš nokļūšanai uz darbu izmantojis to pašu ceļu, pazudis vel pēc nedēļas.

41 gadu vecais vīrietis 1998. gadā Latvijā notiesāts par slepkavību un cietumā pavadījis septiņus gadus, paziņojusi Lielbritānijas policija, atsaucoties uz Latvijā sniegto informāciju. Policija norāda, ka vīrietis var būt bīstams sabiedrībai.

Harijs Flečers, bijušais Probācijas savienību ģenerālsekretāra asistents, medijam norādīja, ka Latvijas likumpārkāpējiem Lielbritānijā jāatskaitās Latvijas Valsts probācijas dienestam reizi divās nedēļās ar e-pastu palīdzību.

Lielbritānijā sākušās diskusijas, ka būtu pastiprināti jāuzrauga likumpārkāpējus no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kas dzīvo Lielbritānijā. Medijs norāda, ka Lielbritānijas pilsoņi tiek pakļauti stingrākai uzraudzībai nekā citu valstu pilsoņi, kas dzīvo Lielbritānijā.

Medijs skaidro, ka likumpārkāpējiem, kas ir Lielbritānijas pilsoņi, regulāri jāsazinās ar valsts probācijas dienestu un jāziņo par jebkādām izmaiņām dzīvē, tai skaitā likumpārkāpējiem ir jālūdz atļauja izceļot no valsts, taču Latvija neuzstāj uz šādu uzraudzību, norāda Flečers.

"Latvijas iestādēm pat nav viņu dzīvesvietas adrese, tikai e-pasta adrese," norāda Fličers. "Latvijas iestādes nevar atņemt [noziedzniekiem] pases, jo viņiem ir tiesības uz brīvu pārvietošanos. Bet tā ir juridiska nepilnība, kas ir jāmaina."

Lielbritānijas Iekšlietu ministrija var aizliegt ES pilsoņiem ieceļot Lielbritānijā, ja ir pamats uzskatīt, ka tas var radīt draudus sabiedrībai, taču Londonas policija norādījusi, ka Lielbritānijai nebija zināms par Zaļkalna sodāmību. Tas raisījis diskusiju par informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstīm, vēsta portāls.

Nav skaidrs vai Lielbritānijas Iekšlietu ministrija zināja par Zaļkalna veikto slepkavību Latvijā, jo, kā norāda medijs, Lielbritānijas Iekšlietu ministrija nekomentē atsevišķus gadījumus.

Ir izsludināta atlīdzība par Zaļkalna atrašanu 20 000 Lielbritānijas mārciņu jeb aptuveni 25 000 eiro apmērā.