Foto: Shutterstock
Lai augi tiktu galā ar mitrumu un neslimotu, ir svarīgi laikus parūpēties par augsni. Līdzko raža novākta, ir īstais laiks, lai audzētu zaļmēslojumu, tādējādi ne tikai uzirdinot augsni un veicinot ūdens caurlaidību, bet arī bagātinot to ar barības vielām.

Kā rakstā "Mitrais augusts bojā ražu – kā saglābt kabačus, tomātus un citus labumus" skaidroja Dārzkopības institūta vadošā pētniece Līga Lepse, lai uzlabotu augsnes caurlaidību, ārkārtīgi svarīga ir tās apstrāde pirms sēšanas darbiem. "Ir ļoti svarīga augsnes struktūra. To mēs varam veidot, laiku pa laikam augsni apstrādājot ar dziļirdinātājiem. Kam nav nekādu iebildumu pret aršanu, var arī dziļāk tīrumu apart. Augsne ik pa laikam ir jāapstrādā dziļāk, lai zemākos slāņus uzirdinātu, tas palīdz ūdenim iesūkties un aiztecēt. Ja to nevēlamies darīt, varam audzēt kādu zaļmēslojumu ar dziļām saknēm. Ļoti labs augsnes irdinātājs ir lielsakņu redīsu šķirne 'Structurator', kas tieši ir domāta zaļmēslojumam. Var audzēt arī daikonus, kas beigās gan dos dārzeņus, gan labi uzirdinās augsni."

Kā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra mājaslapā norādījis vecākais eksperts dārzkopībā Māris Narvils, zaļmēslojuma spēcīgā sakņu sistēma ne tikai irdina augsni, tādējādi uzlabojot tās struktūru, bet arīdzan nodrošina pēcāk augus ar barības elementiem (piemēram, audzējot tauriņziežu zaļmēslojumu (pupas, zirņi) tiek piesaistīts slāpeklis un arī citi barības elementi). To stiprā sakņu sistēma no augsnes apakškārtas spēj pacelt jaunus barības elementu krājumus.

Narvils skaidro, ka tādi augi kā rudzi, eļļas rutks, baltās sinepes, ziemas rapsis, facēlija, griķi un saulespuķes, ir zaļmēslojums, kas augsni ielabo un atveseļo, to labā īpašība ir spēja uzlabot augsnes fizikālās īpašības, mainīt tās struktūru. Īpaši vērtīga ir to spēja ar savu sakņu sistēmu izdalīt augsnē fito fumigantus, kas pietiekoši agresīvi spēj iedarboties uz daudziem augu patogēniem organismiem, kas atrodami augsnē. Ar saknēm, kas iestiepjas dziļi zem augsnes aramkārtas, tie spēj pacelt augšup jaunus barības elementu krājumus, tā nodrošinot pēcaugiem ražas pieaugumu. Tie īpaši nebagātinās augsni ar barības elementiem, bet atdos to, ko ir saistījuši savas augšanas laikā.

Vairāk par zaļmēslojuma veidiem un labajām īpašībām vari lasīt šeit. Savukārt to, kā dārza veselīgumu ietekmē augu sekas ievērošana un kas jāievēro sējas laikā, lai augi mitruma laikā viens otram nekaitētu, uzzināsi šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!