Kā norādīts Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) informatīvajā materiālā "Tomātaugu slimības un kaitēkļi", pirmās pazīmes uz augļiem ir brūngani, izplūduši, sausi, cieti un glumi plankumi. Zem mizas ir cieti un nobrūnējuši audi un brūnējums izplatās dziļi auglī. Plankumi bieži parādās tieši pirms augļu nogatavošanās, bet mitrumā uz plankumiem attīstas arī smalka, balta apsarme. Agras infekcijas gadījumā augļi deformējas, savukārt stipras infekcijas gadījumā – plankumi paplašinās un aptver teju visu augli, kas kļūst nederīgs lietošanai uzturā.
Uz lapām (galvenokārt gar lapu malām) parādās lieli, brūni plankumi ar baltu, vāji izteiktu apsarmi lapas iekšpusē. Lapas laika gaitā nobrūnē, sačokurojas un drīz atmirst. Lapu kātu un stublāju infekcijas gadījumā veidojas brūni, iegareni plankumi, un arī stublāji ar laiku nobrūnē un atmirst.
Augļu brūnā puve bojā gan tomātus, gan papriku kā siltumnīcās, tā uz atklāta lauka. Visbiežāk pirmās pazīmes parādās uz lapām, taču itin bieži paliek neievērotas, un pēc tam attīstās tālāk uz augļiem.
Infekcijas avots uz augiem itin bieži nonāk ar vēja palīdzību no tuvumā esošajiem slimajiem kartupeļu laukiem, tādēļ, lai profilaktiski izvairītos no šīs problēmas, tomātu stādījumus jārīko pēc iespējas tālāk no kartupeļiem. Taču slimības ierosinātājs pārziemo arī inficēto augu atliekās siltumnīcā un uz lauka, saglabājas arī augsnē un uz kartupeļu bumbuļiem, slimība var tikt pārnesta arī ar sēklām.
Puves attīstību veicina paaugstināts gaisa mitrums, mākoņains un vēss laiks, rasa, siltas dienas, pēc kurām seko aukstas naktis. Tieši tādēļ tomātu masveida saslimšana novērojama augusta beigās un septembra sākumā. Savukārt siltumnīcās, kurās iespējams nodrošināt optimālus mikroklimata apstākļus un nepieļaut rasas veidošanos uz lapām, slimība netiek novērota.
VAAD norāda, ka pret augļu brūno puvi nav izturīgu šķirņu, tāpēc svarīgi veikt profilaktiskos augu aizsardzības pasākumus. Pirmkārt, ja ir konstatēta slimība, tad svarīgi izgriezt visas redzamās slimās lapas. Pēc ražas novākšanas ir jāsavāc un jāiznīcina visas ražas atliekas, bet pavasarī, stādot tomātus, augsnē jāiestrādā trihodermīns vai biomikss. Pētījumos pierādīts, ka papildmēslošana caur lapām ar fosfītus saturošiem līdzekļiem veicina augu dabiskās pretošanās spējas paaugstināšanos pret šo infekciju, norāda dienests. Savukārt lai mazinātu mitrumu siltumnīcās, vēdlogus var turēt vaļā arī naktīs, kamēr gaisa temperatūra ir augstāka par +12 grādiem pēc Celsija.
Kā "Māja&Dārzs" norādījusi tomātu kolekcionāre un dārzniecības "Neslinko" saimniece Elga Bražūne, ja slimības pazīmes vēl nav redzamas, ir pēdējais laiks, lai tos no slimības pasargātu, nomiglojot ar bordo maisījumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
