"Man ir jāsaka, vadoties no pēdējo desmit līdz 12 dienu pieredzes, ka Krievijas līdzdalība Minskas procesā ir samērā ciniska," uzturoties Tallinā, sacīja ministrs. "Tas ir tāpat kā vienošanās uz papīra, kas uz vietas [karadarbības zonā] nekavējoties tika lauzta."
Ignorējot 12.februārī Minskā noslēgto pamiera vienošanos, Krievijas algotņi un karavīri uzbruka stratēģiski svarīgajai Debaļcevei, bet šobrīd Krievijas bruņotie spēki jau tiek koncentrēti pie Mariupoles.
Lielbritānija ir "lielā mērā skeptiska attiecībā uz Krievijas ieinteresētību panākt patiesu mieru Ukrainā uz cita pamata, kā vien uz tā, ko vienpusēji būtu nodiktējis Kremlis", norādīja Hamonds.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vēl pagājušajā nedēļā mudināja Krieviju izvest karaspēku no Austrumukrainas un pārtraukt atbalstu Donbasa teroristu bandām.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.
Ukrainas pretterorisma operācijas štāba preses pārstāvis Andrijs Lisenko svētdien paziņoja, ka Krievija pārsviedusi uz Ukrainas austrumu apgabaliem vēl 60 bruņutehnikas vienības, arī tankus, kaujas bruņumašīnas, 97 automašīnas ar munīciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
