Tas varētu būt noticis pēc vienošanās ar kurdu opozīciju, cenšoties neiedragāt trauslo miera procesu ar kurdu nemierniekiem.
Vairāk nekā pusi no 130 likuma punktiem parlaments jau bija atbalstījis. Tomēr atlikušos 63 punktus iekšlietu ministrs pirms tālākām debatēm lūdzis nosūtīt atpakaļ parlamenta komitejai.
Šis ir viens no Turcijas strīdīgākajiem likumdošanas aktiem pēdējo gadu laikā. Valdošā Taisnības un attīstības partija rīkoja sesijas caurām naktīm, lai panāktu tā pieņemšanu, turklāt sanāksmēs vairākkārt izcēlās deputātu kautiņi.
Savukārt opozīcija bažījas, ka likums, ar kuru valdība sola lielāku drošību iedzīvotājiem protestu laikā, padarīs Turciju par policejisku valsti, kurā policijai ir plašas pilnvaras arestēt un pat šaut uz protestētājiem.
Opozīcijā esošā, kurdus atbalstošā Tautas demokrātiskā partija stingri iebilst pret likumu. Vienlaikus tā iesaistījusies sarunās ar valdību par 30 gadus ilgo kurdu separātistu partizānu kara izbeigšanu.
Cerības uz izrāvienu miera procesā pirms kurdu Jaungada 21.martā ir pieaugušas, un valdība nevēlas riskēt. Tādēļ tā patlaban ir gatava atteikties no likuma.
Apcietinātais aizliegtās Kurdu strādnieku partijas līderis Abdulla Edžalans pagājušajā mēnesī nāca klajā ar vēsturisku paziņojumu, kurā aicināja separātistus nolikt ieročus.
Sarunām kļūstot intensīvākām, liela valdības pārstāvju delegācija varētu apmeklēt kurdu līderi viņa cietumā Marmora jūras salā. Vienlaikus Taisnības un attīstības partijas deputāti piedalās sarunās Ziemeļirākā, kur uzturas Kurdu strādnieku partijas bruņotās vienības.
Savukārt sekulārā opozīcija izteikusi sašutumu par darbībām ar drošības likumu un apsūdzējusi valdību "politiskā šmaukšanā". "Vai nu atsauciet likumu, vai turpiniet debates," sacījis Nacionālistu kustības partijas pārstāvis Otkajs Vurals.
Valdība likumu izstrādāja pēc tam, kad kurdus atbalstošo protestu laikā 2014.gada oktobrī gāja bojā desmitiem cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
