Sadursmēs pie Ukrainas Augstākās radas ēkas, kur drošībnieku rindās iemesta kaujas granāta, ievainoti aptuveni 122 policisti un Nacionālās gvardes karavīri, atsaucoties uz Iekšlietu ministriju, vēsta laikraksts "Ukrainskaja pravda".
"Saskaņā ar provizorisko informāciju sadursmēs pie Ukrainas Augstākās radas cietuši aptuveni 122 iekšlietu orgānu darbinieki, vairāk nekā 11 likumsargi – smagā stāvoklī," teikts ministrijas paziņojumā.
Viens Nacionālās gvardes karavīrs no gūtajiem ievainojumiem miris. Par to vēlāk "Facebook" lapā paziņoja iekšlietu ministra vietnieks Antons Geraščenko.
24 gadus vecais karavīrs miris no lodes ievainojuma sirdī, rakstīja Geraščenko. Taču vēlāk pats ministrs Arsens Avakovs precizēja, ka karavīrs miris no šķembas ievainojuma.
Drošībnieki aizturējuši aptuveni 30 cilvēkus, tai skaitā granātas metēju, kurš izrādījies partijas "Svoboda" aktīvists.
Tikmēr ārste un deputāte Olga Bogomoļeca paziņojusi, ka trīs dažādās slimnīcās nogādāti 76 sadursmēs cietuši cilvēki.
Vēstīts, ka pirmdien pie parlamenta ēkas Kijevā izcēlās sadursmes starp drošībniekiem un protestētājiem, kuri pieprasīja neapstiprināt izmaiņas konstitūcijā, kas paredz varas decentralizāciju.
Parlaments pirmajā lasījumā izmaiņas apstiprināja. Pēc šī balsojuma protestētāji centās izlauzties uz parlamentu un meta dūmu sveces, līdz karavīru rindās kāds iemeta kaujas granātu.
Kā ziņots, Ukrainas Augstākā rada pirmdien ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā pieņēma rietumvalstu rosinātos konstitūcijas grozījumus, kas saskaņā ar februārī Minskā panākto vienošanos paredz lielāku autonomiju valsts reģioniem. Šos grozījumus, pret kuriem kategoriski iebilst labējās partijas, atbalstīja 265 no 450 Ukrainas parlamenta deputātiem.
Ukrainas prezidenta Petro Porošenko iesniegtajā grozījumu projektā ir norādīts, ka pašpārvalde atsevišķos Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos ir nosakāma ar atsevišķu likumu, norāda aģentūra BNS.
Ja pašlaik Ukrainas teritoriālo un administratīvo kārtību veido apgabali, rajoni, pilsētas, pilsētu rajoni, mazpilsētas un ciemi, tad grozījumu projekts paredz veidot kopienas, rajonus un reģionus. Dokumentā teikts, ka "Ukrainas teritorija ir sadalīta kopienās. Kopiena ir pirmā vienība Ukrainas administratīvi teritoriālās iekārtas sistēmā. Vairākas kopienas veido rajonu, Autonomā Krimas republika un apgabali ir Ukrainas reģioni".
Grozījumu projekts arī paredz mainīt visu apgabalu nosaukumus, bet vietējās valsts administrācijas paredzēts likvidēt.
Paredzēts, ka kopienu vadīs un pārvaldīs vietējā padome, kuras pakļautībā atradīsies kopienas institūcijas. Ukrainas reģionos un rajonos paredzēts izveidot prefekta institūciju, kas būs centrālās varas izpildītājs. Prefekts būs atbildīgs Ukrainas prezidenta priekšā, bet atradīsies valdības kontrolē.
Konstitūcijas grozījumi arī paredz, ja gadījumā kopienas priekšsēdētājs vai padome rīkojas neatbilstoši valsts pamatlikumam, apdraud valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību vai rada draudus valsts drošībai, prezidentam ir tiesības vērsties Konstitucionālajā tiesā, apturēt pārkāpēju pilnvaras un iecelt valsts pilnvaroto pārstāvi.
Ja Konstitucionālā tiesa atzīst pārkāpumu, parlamentam pēc prezidenta ieteikuma ir tiesības pirms termiņa izbeigt kopienas priekšsēdētāja vai padomes pilnvaras un izsludināt ārkārtas vēlēšanas.
Plānots, ka pēc varas decentralizācijas kārtējās pašvaldību vēlēšanas notiks 2017. gada oktobra pēdējā svētdienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
