Foto: Publicitātes attēli

Divas augusta pēdējās nedēļas Armēnijā norisinājās nometne "Sojuz 2015 – Nasledniki pobedi" ("Savienība 2015 – Uzvaras mantinieki") – kārtējā no Krievijas organizāciju rīkotajām jaunatnes militarizētajām sporta nometnēm, kurā piedalījās pārstāvji arī no Latvijas.

Latvijas jauniešu piedalīšanās "Sojuz Nasledniki pobedi" nometnēs jau vairākus gadus pievērsusi mediju un drošības iestāžu uzmanību, tiek paustas bažas, ka šajās nometnēs tiek propagandētas vērtības, kas atbilst Krievijas vēsturiskajam skatījumam un var būt bīstamas Latvijai.

Foto: Publicitātes attēli

Portāls "Delfi" apkopojis informāciju par to, kas zināms par "Sojuz Nasledniki pobedi" nometnēm, to mērķi un saturu.

Foto: Publicitātes attēli

Nometnes "Sojuz Nasledniki pobedi" jau no 2007. gada "starptautiska un Viskrievijas" projekta "Sojuz" ("Savienība") ietvaros organizē Krievijā reģistrēta biedrība "dzimtenes aizstāvju atbalsta" kustība "Dobļest Otečestva" ("Tēvzemes varonība"), liecina informācija interneta žurnālā "Soldatru".

2006. gadā dibinātā "Dobļest Otečestva" apvieno bijušos PSRS un Krievijas aizsardzības jomas veterānus gan no pašas Krievijā, gan bijušajām PSRS valstīs, kuriem rūp "mūsu dzimtenes [Krievijas] liktenis".

Pašai nometnei nav atrodama sava atsevišķa tīmekļa vietne, kurā varētu reģistrēties pasākumam un uzzināt, kā to var izdarīt jaunieši ārpus Krievijas. Projekta "Sojuz" vadītāja Anna Bakanača uz "Delfi" e-pastā nosūtīto jautājumu par to, kā nometnēm var pieteikties dalībnieki no Latvijas, neatbildēja, bet uz kontaktos norādīto tālruni nebija sazvanāma.

Nometnes galvenā mērķauditorija ir 14 līdz 17 gadus veci jaunieši no Krievijas un citām bijušās PSRS valstīm. Kā liecina "Soldatru" informācija, projekts "Sojuz" ir "militāro sporta organizāciju un kadetu korpusu salidojums", kas nozīmē, ka starp nometņu dalībniekiem ir sportisti un Krievijas karaskolu audzēkņi.

Foto: Publicitātes attēli

To, ka nometne nav pieejama katram jaunietim, bet tikai tiem, ko atlasa paši organizatori, portālam "Delfi" apstiprina Afganistānas kara veterāns un bijušais ekonomikas policijas darbinieks Sergejs Īvāns, kurš no 2010. gada nodarbojas ar Latvijas komandas organizēšanu "Sojuz Nasledniki pobedi" pasākumiem.

Komplektējot Latvijas komandu dalībai nometnē, Īvāns sadarbojoties ar sporta sekcijām, lai atlasītu pašus labākos fiziski un garīgi attīstītus jauniešus, turklāt dalībniekiem jāuzrāda ārsta zīme, ka viņu veselības stāvoklis atļauj piedalīties fiziskās aktivitātēs.

Video: Armēnijas nometne. No 0:17 kreisajā malā redzami Latvijas dalībnieki

Šogad nometne no 15. līdz 28. augustam notika Cahadzora sporta bāzē Armēnijā. Uz to Sergeja Īvāna vadībā devušies deviņi Latvijas jaunieši, portālam "Delfi" apstiprina Drošības policija.

Tikmēr Īvāns uzsver, ka jauniešu atlasē neesot nekādas nozīmes to tautībai vai citiem kritērijiem, bet tikai un vienīgi fiziskajām un garīgajām spējām. Uz nometni no Latvijas esot devušies dažādu tautību bērni, tai skaitā latvieši. Tomēr "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka visi Latvijas pārstāvji nometnē bija krievvalodīgie.

Kamēr no Krievijas "Sojuz" pasākumos piedalās kadeti, Īvāns norāda, ka labprāt Latvijas komandu šīm nometnēm formētu no jaunsargiem, kuri jau ir guvuši fizisku rūdījumu un specifiskas zināšanas, taču to viņam neviens neļaujot.

Foto: Publicitātes attēli

Rīkojot nometnes, organizatoru mērķis ir "stiprināt Krievijas pozīcijas bijušās Padomju Savienības telpā", veidojot jauniešos un citās mērķauditorijās "labvēlīgu attieksmi pret bijušo PSRS dalībvalstu savstarpējās integrācijas kursu, tai skaitā Krievijas pasākumiem, kuru mērķis ir saliedēt valstu tautas", liecina informācija "Soldatru" vietnē.

Video: "Sojuz – Nasledniki pobedi" pasākuma Kazaņā himna

Tāpat pie projekta mērķiem minēta jaunās paaudzes audzināšana patriotisma garā, mācīt cienīt dažādu tautu tradīcijas un reliģiju, propagandēt veselīgu dzīvesveidu un paaugstināt dalībnieku sportisko meistarību.

Projekts ir veltīts "padomju tautu uzvarai pār fašismu un uzvarētājtautu garīgo saišu saglabāšanai". Nometnes "kalpo par "tautas diplomātijas", "maigās varas" piemēru, kas, saskaņā ar Krievijas Federācijas ārpolitikas koncepciju, ir visaptverošs instruments ārpolitisku uzdevumu risināšanai", atklāti skaidrots "Soldatru" vietnē.

Foto: Publicitātes attēli

Augustā nometnē Armēnijā piedalījušās 14 komandas (aptuveni 500 jauniešu) no bijušās PSRS valstīm Krievijas, Baltkrievijas, Turkmenistānas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Gruzijas, Moldovas, Armēnijas, Ukrainas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas. Par valstīm nosauktas arī starptautiski neatzītās Piedņestra un Kalnu Karabaha.

Nometni apciemoja arī Armēnijas prezidents Seržs Sargsjans.

Foto: Publicitātes attēli

Drauds Latvijas nacionālās drošības interesēm

Drošības policijas uzskata, ka Latvijas jauniešu dalība nometnē nav atbalstāma. Iestādē portālam "Delfi" norāda, ka "Krievija, rīkojot šāda veida militāri patriotiskas nometnes un veicinot jauniešos pozitīvu attieksmi pret Krievijas propagandētajām vēstures interpretācijām, patiesībā cenšas sasniegt savus politiskos mērķus, proti, nostiprināt ietekmi postpadomju telpā".

"Tāpēc, ņemot vērā pastāvošās nopietnās bažas, ka šajā nometnē paustā ideoloģija ir pretrunā Latvijas nacionālās drošības interesēm, Drošības policija ir pārliecināta, ka Latvijas jauniešu dalība šāda veida nometnēs nav atbalstāma," informē Drošības policija.

Tomēr jauniešu piedalīšanās šādos citas valsts organizētos pasākumos Latvijā nav aizliegta un ir bērnu vecāku izvēle.

Foto: Publicitātes attēli

Tikmēr Latvijas komandas organizētājs Sergejs Īvāns, kurš 1999. gadā naturalizācijas kārtībā ieguvis Latvijas pilsonību (aģentūras LETA arhīvs), noliedz, ka jauniešu piedalīšanās nometnē rada kādus draudus Latvijai, uzsverot, ka tajās tiek audzināti veseli un krietni pilsoņi.

"Jā, projekts tā saucas, bet mēs pārstāvam Latviju," norāda Īvāns, atbildot uz jautājumu, kā Latvijas patriotisms var būt savienojams ar nometnē pausto ideoloģiju un Krievijas lomas izcelšanu.

Viņš stāsta, ka nometnē komanda pārstāv Latvijas vārdu un stāsta par Latvijas, nevis Krievijas kultūras mantojumu, dzied Latvijas himnu. "Viņi aizbrauc kā patrioti un atgriežas kā patrioti," par dalībniekiem no Latvijas apgalvo Īvāns.

Tomēr videokrātuvē "YouTube" atrodamās intervijas un videomateriāli liecina, ka dalībniekos tiek ieaudzināta negatīva attieksme pret NATO un Eiropas Savienību (ES) kā tiešu draudu Krievijai. Arī pats Īvāns kādā intervijā, rotājies ar Georga lentu, pauž viedokli, ka NATO ir okupējusi Baltiju un jau atrodas pie Krievijas robežām.

"Es negatavoju spiegus, diversantus, negatavoju bērnus pret Latviju," sarunā ar "Delfi" uzsver Īvāns, papildinot, ka nerada nevienam draudus un nedara neko neatļautu, jo pretējā gadījumā pret viņu jau būtu ierosināta lieta.

Kā dalībnieku patriotisma apstiprinājumu Īvāns min piemēru, ka kāda agrāko nometņu dalībniece ir iestājusies Latvijas Valsts robežsardzes koledžā.

Bet, domājams, ka tieši šādi gadījumi raisa Drošības policijas bažas par potenciālo Latvijas apdraudējumu nākotnē.

Veterāns pauž gatavību likt lietā savu pieredzi un organizēt nometnes jauniešiem arī Latvijā, ja tam būtu atbalsts. Taču viņš esot "pasludināts par valsts ienaidnieku" un ar viņu neviens Latvijas politikas veidotājs nevēloties sadarboties.

Foto: Publicitātes attēli

Kustība "Dobļest Otečestva" norāda, ka visas tās vadītās programmas tiek realizētas par biedrības un sponsoru līdzekļiem. Valsts finansējumu organizācija nesaņemot. Krievijas varasiestādes un Aizsardzības ministrija daudziem pasākumiem gan esot sniegusi informatīvo un organizatorisko atbalstu.

Ņemot vērā karaskolu audzēkņu piedalīšanos biedrības rīkotajos pasākumos, jāsecina, ka tas nevarētu notikt bez Krievijas Aizsardzības ministrijas piekrišanas.

Šīs iestādes iesaiste pasākuma atbalstīšanā varētu būt arī daudz lielāka. Tā 2014. gadā ministrs Sergejs Šoigu personīgi licis nodrošināt lidmašīnu, lai no Maskavas uz Kirgizstānu nogādātu "Sojuz 2014 Nasledniki pobedi" dalībniekus, raksta laikraksts "Vzgļjad".

"Krievija ar daudz ko palīdz," laikrakstam toreiz stāstīja Sergejs Īvāns, papildinot, ka organizatori labprāt pieņemtu arī citu valstu atbalstu.

Šī gada nometne Armēnijā organizēta ar Krievijai draudzīgās Armēnijas Aizsardzības ministrijas un citu valsts iestāžu atbalstu. Savukārt no Krievijas puses iesaistījusies militārās daudzcīņas federācija "Rusj", jaunatnes patriotiskās audzināšanas un Krievijas militārās izlūkošanas tradīciju saglabāšanas fonds "Vernost Otčizne" ("Uzticība Tēvzemei"), sabiedriskā kustība "Za zbereženije naroda" ("Par tautas saglabāšanu"), Krievijas cīņas sporta federācija un fabrika "Oružeiņik", kuras izgatavoto produktu klāstā ir arī piemiņas monētas ar Vladimira Putina, Josifa Staļina un Ramzana Kadirova portretiem.

Attēls: Monēta ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina atveidu aversā, kas veltīta Ukrainai piederošās Krimas aneksijai. Reversā monētai attēlota Krimas pussalas kontūra

Foto: Publicitātes attēli

Pie organizatoriem pieminēts arī Krievijas Ārlietu ministrijas Krievijas Valsts starptautisko attiecību institūts, aviokompānija "UTAir" un Veļikije Luki veterānu organizācija.

Sergejs Īvāns stāsta, ka Latvijas dalībnieki uz nometni Armēnijā devās organizatoru apmaksātā avioreisā no Maskavas, taču ceļš līdz Maskavai bijis jāsedz jauniešu vecākiem. Tranzīta vīzas Krievijas vēstniecība nodrošināja bez maksas, viņš atzīmē.

Īvāns sūrojas, ka uz komandas un vecāku pleciem gulstas arī suvenīru iegāde, ko nometnē izdala citām komandām, prezentējot Latviju. Tāpat par savu naudu bijis jāpērk vecus Vācijas armijas formastērpus, kuriem piešūtas Latvijas uzšuves.

Tieši formastērpu dēļ 2013. gadā izcēlās skandāls, kad atklājās, ka 2012. gadā Latvijas jauniešu dalībai "Sojuz - Nasledniki pobedi" nometnē Krievijā no Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas krājumiem tika piešķirti formastērpi un mugursomas.

Rekrutēšanas un jaunsardzes centra vadītājs Druvis Kleins toreiz skaidrojās, ka formastērpus lūdzis piešķirt Afganistānas kara veterāns un deputāts Gunārs Rusiņš, bet viņš pats par nometnes ideoloģisko saturu nekā nav zinājis.

Foto: Publicitātes attēli

Arī Rusiņš paziņoja, ka nav zinājis par nometnes ideoloģisko ievirzi, bet jauniešu braucienu uz nometni organizējis un formas lūdzis Afganistānas kara veterāns Sergejs Īvāns.

Pats Īvāns stāsta, ka, būdams pensionārs, projektā darbojas brīvprātīgi un bez atlīdzības. Lai arī atvaļinātajam policijas majoram nav pedagoģiskās izglītības, tas neesot šķērslis darbam ar jauniešiem. Kā komandas trenerim viņam nekādas licences neesot vajadzīgas un pietiekot ar dienestā Afganistānā un darbā policijā gūto pieredzi.

Nometnēs ar pusaudžiem strādā instruktori ar militāru, tai skaitā izlūkošanas, pieredzi, dažādu sporta veidu meistari, kā arī pedagogi.

Foto: Publicitātes attēli

Projekta "Sojuz" galvenā realizācijas forma ir militāri sportiska spēle, kas ietver sporta un militāri taktiskās disciplīnas, kultūras pasākumus (koncerti, nacionālo kultūru vakari), politiskos pasākumus (konferences, diskusijas, diplomātiskās spēles) un propagandas pasākumus, kuru mērķis "aktualizēt bijušo PSRS tautu vēsturisko un kultūras tuvību", norāda projekta rīkotāji.

Foto: Publicitātes attēli

Šogad Armēnijā notikušās nometnes nolikumā norādīts, ka folkloras vēsturiskā vakara tēma ir "Manas mazās Dzimtenes ieguldījums fašisma sakāvē" ar devīzi "Kamēr mēs esam vienoti mēs esam neuzvarami!"

Jāpiezīmē, ka šim sauklim ir komunistiska izcelsme un tas plaši tiek pielietots Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma propagandas pasākumos un organizācijās, kuru mērķis ir "krievu pasaules" apvienošana.

Foto: Publicitātes attēli

Šajā uzdevumā komandas tādā sastāvā, kā ieradās, uzstājas ar priekšnesumu, kurā tiek demonstrēti konkrētā reģiona kultūras elementi (tautastērpi, dejas utt.). Obligāts nosacījums izrādē ir attēlot, "kā uztverta vēsts par nacistiskās Vācijas uzbrukumu Padomju Savienībai" un kādus varoņdarbus veikuši novadnieki.

Foto: Publicitātes attēli

Citos uzdevumos komandu sastāvs tiek jaukts, lai veicinātu saišu stiprināšanos starp dažādu reģionu jauniešiem.

Foto: Publicitātes attēli

Dalībniekiem komandu sastāvā ir jādodas militarizētā pārgājienā ar Kalašņikova sistēmas triecienšauteņu maketiem, jāizpilda virkne dažādu fizisko normatīvu (piemēram, pievilkšanās pie stieņa, atspiešanās, vēdera preses vingrinājumi), jāsacenšas peldēšanas stafetē, svarabumbu celšanā.

Foto: Publicitātes attēli

Tāpat programmā ir nažu mešanas sacensības, pirmās palīdzības sniegšana, paukošana ar karabīnēm un durkļiem, un šaušana ar pneimatisko šauteni.

Foto: Publicitātes attēli

Programmā "valsts pārvaldes skola" paredzēts ar "mūsdienu un Lielā Tēvijas kara kopējo draudu piemēru formēt dalībniekos kopīgo mērķu izpratni". Atceroties projekta "Sojuz" aprakstā norādīto, nav grūti saprast, kādas valsts interesēs tiek "formēta" jauniešu "izpratne".

Šīs programmas ietvaros dalībniekiem jāapgūst reģionu ģeogrāfija, simboli, īpatnības, kara varoņi un citi temati. Savukārt militāri vēsturiskās viktorīnas laikā dalībniekiem jāparāda savas zināšanas par Krievijas militārajiem sasniegumiem.

Foto: Publicitātes attēli

Nometnē Armēnijā jauniešiem bija iespēja apgūt zināšanas dažādās "skolās", piemēram, šaušanas skola, socioloģijas skola, diplomātijas skola, militārā izlūka-analītiķa skola.

Foto: Publicitātes attēli

Šogad notikušās nometnes programmā iekļautas arī ekskursijas pa Armēniju.

Foto: Publicitātes attēli

Lai gan par nometnes "Sojuz Nasledniki pobedi" dalībniekiem interesi izrādījusi Drošības policija, kas portālam "Delfi" vēl pirms augustā Armēnijā notikušā pasākuma apstiprināja, ka veic "preventīvas darbības", Sergejs Īvāns kategoriski noliedz, ka darītu ko sliktu vai nelikumīgu.

Viņš uzsver, ka ir Latvijas patriots un nekad neļautu citiem un pats nerīkotos pret Latviju. Viņa mērķis esot krietnas jaunās paaudzes audzināšana, lai rūpētos par Latvijas nākotni un novērstu cilvēku aizplūšanu no valsts. Viņa paša dēls vēloties kļūt par Latvijas specvienības karavīru.

Tas gan ir pretrunā ar Īvāna paustajiem uzskatiem par NATO kā ienaidnieku. Kāda nometnes laikā tapusi intervija sniedz citādu ieskatu viņa attieksmē pret Latviju, kas vairāk saskan ar Kremlim lojālo mediju naratīvu.

Sarunā ar kara žurnālistu un nometnes dalībnieku Maratu Musinu, kurš pazīstams ar viedokļu paušanu par Rietumu sazvērestību pret Krieviju un ārvalstu specdienestu vadošo lomu Ukrainas konfliktā, Īvāns kritizē Latviju par "atgriešanos trīsdesmitajos gados", velkot paralēles ar nacistu nākšanu pie varas Vācijā.

"Tā ir diskriminācija," Īvāns komentē 2014. gadā pieņemto Satversmes preambulu, stāstot, ka šis dokuments "nosaka vienas nācijas pārākumu pār otru". Valstī izveidojusies nestabila situācija un nav skaidrs, "kur skatās Brisele", klāsta kungs.

"NATO jau ir pie Krievijas robežām. Baltiju jau pilnībā ir okupējušas NATO valstis," sašutumu pauž Īvāns, norādot, ka NATO paplašināšanās esot starptautisko līgumu pārkāpums. Savukārt Latvijas iedzīvotāji tiekot nemitīgi biedēti ar Krievijas uzbrukumu.

Viņš arī uzsver, ka projekts "Sojuz – Nasledniki pobedi" ir svarīgs, jo palīdz saglabāt vēsturisko atmiņu. Pretējā gadījumā notikumi Baltijas valstīs varot izvērsties līdzīgi Ukrainas scenārijam.

Intervijā "Delfi" Īvāns stāsta, ka ir padarīts par "tautas ienaidnieku", lai gan par darbu ar jauno paaudzi būtu pelnījis Trīszvaigžņu ordeni.

Drošības policiju, kura neilgi pirms komandas izbraukšanas uz nometni Armēnijā esot izsaukusi uz pārrunām dalībnieku vecākus, Īvāns aicina labāk atrast nelabvēļus, kas internetā esot izplatījuši baumas, ka viņš esot pedofils.

Drošības policija pusaudžu vecākiem skaidrojusi, ka, lai arī nometne šogad notiek Armēnijā, tā ir pilnībā Krievijas projekts un ka jauniešiem pēc piedalīšanās šajā pasākumā var rasties problēmas ar drošības dienestiem un iestāšanos augstskolās, Īvāns stāsta videointervijā Musinam.

Komandu uz nometni izdevies izvest vien ar viltību, apgalvo veterāns. "Specdienesti mūs gaidīja vienā valsts stūrī, bet mēs devāmies uz ziemeļiem un caur Igauniju iebraucām Krievijas Federācijā," ierakstā skaidro delegācijas vadītājs.

Pēc veiksmīgās "izlaušanās" uz Krieviju komandas dalībnieki sajutuši "spēcīgu patriotisma pieplūdumu" un trīsreiz saukuši "Urā!", ierakstā saviļņoti stāsta Īvāns.

Par savām aktivitātēm ārpus nometņu "Sojuz Nasledniki pobedi" organizēšanas, kur pirms pieciem gadiem iesaistījies caur saviem paziņām Afganistānas kara veterāniem, Īvāns runā nelabprāt, uzsverot, ka tam nav nekāda sakara ar jaunatnes audzināšanu.

Kā liecina fotogrāfijas Krievijas motociklistu kluba "Night Wolves" ("Nakts vilki") interneta vietnē, Īvāns pagājušajā gadā kopā ar kluba biedriem, kuri organizācijas stingri prokremliskās nostājas dēļ nereti tiek dēvēti par "Putina baikeriem", devies "motosvētceļojumā" uz Balkāniem ar nosaukumu "Krievu Balkāni".

Kādā attēlā viņš redzams kopā ar "Night Wolves" Baltijas atzara vadītāju Igoru Lakatošu, Īvānam mugurā ir jaka ar kluba simboliku un uzrakstu "Latvija" kirilicā.

Foto: Sergejs Īvāns otrais no labās, Igors Lakatošs - trešais no labās

Foto: Ekrānšāviņš no nightwolves.ru

Portālam "Delfi" Īvāns gan apgalvo, ka viņš nav "Night Wolves" biedrs, ar klubu viņam neesot nekāda cita sakara, kā vien tas, ka tajā viņam ir paziņas, aicinot šo faktu rakstā neminēt. Savukārt savu piedalīšanos braucienā ar provokatīvo nosaukumu "Krievu Balkāni" Īvāns, kurš pats ar motociklu nebraucot, sauc par "atpūtas ceļojumu".

Foto: Publicitātes attēli

Īvāna vārds nav svešs arī dažādām kara veterānu organizācijām. Latvijā dzīvojošo Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācijas bijušais vadītājs un Saeimas deputāts Gunārs Rusiņš portālam "Delfi" apstiprina, ka Sergejs Īvāns ir bijis šīs organizācijas biedrs, taču par biedra naudu nemaksāšanu ilgāk par gadu automātiski izslēgts.

Runājot par formastērpu skandālu, kad 2012. gadā nometnes dalībniekiem no Latvijas tika piešķirtas militārās formas no Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas krājumiem, Rusiņš norāda, ka Īvāns izmantojis viņa vārdu un piesedzies ar veterānu organizāciju.

Par Īvāna aktivitātēm jau pirms trim gadiem Rusiņš informējis drošības iestādes. Īvāns arī mēģinājis pret Rusiņu noskaņot krievvalodīgos, Krievijas politiku atbalstošos asociācijas veterānus, stāsta deputāts.

"Lursoft" dati liecina, ka Sergejs Īvāns no 2010. gada ir citas veterānu organizācijas "SVD, Latvijas veterānu-desantnieku sadraudzība" valdē. Biedrībā portālam "Delfi" gan norāda, ka Īvāns valdē vairs neatrodas, jo nodarbojas ar citām lietām – jauniešu militāro audzināšanu, kamēr sadraudzības uzdevums ir risināt veterāniem aktuālus jautājumus.

Pats Īvāns atklāj, ka ir Latvijas pārstāvis Starptautiskajā desantnieku savienībā.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!