Lietuvas nacionālajai raidorganizācijai LRT jāpievērš lielāka uzmanība cīņai ar Kremļa propagandu un jārūpējas par to, lai informācija vieglāk sasniegtu valsts reģionus, norādījusi prezidente Daļa Grībauskaite, pirmdien tiekoties ar LRT padomi.
"Šobrīd Lietuva saskaras ar dažādiem sabiedriskajiem, sociālajiem un ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, tādēļ nacionālās raidorganizācijas nozīme vēl vairāk pieaug. Tā kļūst par īpaši svarīgu instrumentu, kas nodrošina viedokļu dažādību, sniedz sabiedrībai objektīvu informāciju un saliedē mūsu valsts pilsoņus," uzsvērts viņas paziņojumā, kas izplatīts pēc tikšanās.
Kā pastāstījusi prezidentes galvenā padomniece kultūras, zinātnes un izglītības jautājumos Rūta Kačkute, sarunas gaitā spriests par to, kā LRT varētu palīdzēt risināt valstij svarīgākos jautājumus - sociālās problēmas, atsvešinātības mazināšanu, pilsonisko audzināšanu un cīņu ar propagandu.
Apspriesti arī LRT reitingi, runāts par iespējām tos palielināt, sasniegt visas Lietuvas sabiedrības grupas, efektīvi izmantot ne tikai radio un televīziju, bet arī internetu.
LRT padomes priekšsēdētājs Žīgints Pečulis norādījis, ka pēc šīs tikšanās iecerēts izskatīt noteiktas "nacionāla mēroga iniciatīvas", piemēram, kopienām veltītus pasākumus, kuros LRT darbotos gan kā starpnieks, gan rīkotājs, gan raidītājs.
"Runājām par to, kā LRT televīzija varētu vairāk iesaistīties sabiedrības dzīvē, atspoguļojot mazākumtautību kopienu dzīvi, lai gan šajā gadījumā mēs akcentējām, ka varbūt vajadzētu mazināt šo nacionālo kopienu nošķirtību un virzīties uz integrācijas politiku, lai visi mūsu Lietuvas pilsoņi, lai kādā valodā viņi runā, skatītos tos pašus raidījumus, nevis katram būtu paredzēts kāds cits raidījums," viņš piebildis.
Pečulis arī piekritis, ka nacionālā raidorganizācija mazliet atstājusi novārtā Lietuvas reģionus un tas būtu jāvērš par labu.
LRT direktors Audrjus Sjaurusevičs atzinis, ka ar visām nacionālās raidorganizācijas pārraidēm nav apmierināts un dažas no tām uzskata par neprofesionālām, bet konkrētus pārraižu nosaukumus nav minējis.
Viņš arī atgādinājis, ka LRT šobrīd rāda un raida pārraides, kas paredzētas poļu, ukraiņu, krievu, ebreju un citām pat visnotaļ nelielām kopienām, un paudis viedokli, ka tās būtu jāsaglabā.
Runājot par reakciju uz Kremļa propagandu, LRT vadītājs norādījis, ka nacionālā raidorganizācija atbild uz Krievijas mediju informācijas karu ar daudziem dokumentālajiem materiāliem, kas veltīti notikumiem Ukrainā un Krievijā un citiem ar to saistītiem jautājumiem. Viņš solījis paturēt šos tematus uzmanības lokā arī turpmāk.
LRT, kas tiek finansēta par valsts budžeta līdzekļiem, ietver televīzijas kanālus "Lietuvos televizija", "LRT Kultūra" un "LRT Lituanica", radiostacijas "Lietuvos radijas", "LRT Klasika" un "Opus" un ziņu portālu "Lrt.lt".
Šā gada budžetā nacionālajai raidorganizācijai atvēlēti aptuveni 33,5 miljoni eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
