Tieši pirms diviem gadiem, 2014. gada 14. aprīlī, Ukrainas austrumos, kur vairākās pilsētās stratēģiskos objektus sāka ieņemt prokremliskie separātisti, oficiāli sākās tā sauktā pretterorisma operācija (ATO), kas būtībā ir karš.
Par Nacionālas drošības un aizsardzības padomes lēmumu sākt plašu operāciju ar armijas iesaistīšanos, lai novērstu terorisma draudus un saglabātu Ukrainas teritoriālo vienotību, paziņoja toreizējais prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Turčinovs.
"Nacionālās drošības padome pieņēma lēmumu sākt plaša mēroga pretterorisma operāciju ar Ukrainas Bruņoto spēku iesaistīšanos. Mēs neļausim Krievijai atkārtot Krimas scenāriju Ukrainas austrumu reģionos," paziņoja Turčinovs.
Februāra beigās un marta sākumā Krievija jau bija okupējusi Ukrainas Krimas pussalu, bet 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par Krimas pievienošanu Krievijai.
Drīz pēc Krimas notikumiem prokremliski noskaņoti separātisti un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas sāka pārņemt valsts iestādes Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalos un jau aprīļa sākumā pasludināja tā sauktās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikas".
Ukrainai cenšoties nosargāt savas teritorijas, sākās asiņains karš, kurš nav noslēdzies joprojām. Krievijas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki līdz šim brīdim kontrolē atsevišķas Luhanskas un Doņeckas apgabala teritorijas, kas robežojas ar Krieviju.
Par spīti formāli spēkā esošajam pamieram ik dienas tiek ziņot par apšaudēm, ievainotajiem vai bojāgājušajiem.
Saskaņā ar ANO datiem konflikta laikā gājuši bojā vairāk nekā deviņi tūkstoši cilvēku, bet vairāk nekā 21 tūkstotis ir ievainoti. Ukrainas morgos atrodas tūkstošiem neatpazītu upuru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
