Japānas iedzīvotāju skaits, kuri ir 14 gadus veci vai jaunāki, šī gada 1. aprīlī bija 16,05 miljoni jeb par 150 000 mazāk nekā pirms gada. Patlaban šajā vecuma grupā Japānā ir 8,22 miljoni zēnu un 7,82 miljoni meiteņu.
Statistika uzrāda, ka vismazākā bērnu grupa ir zīdaiņi vecumā līdz diviem gadiem. Šajā vecuma grupā reģistrēti 3,07 miljoni bērnu, savukārt 12 līdz 13 gadu vecumā Japānā ir 3,42 miljoni bērnu. Turklāt sabiedrības novecošanās problēma ir vienlīdz aktuāla visā valstī, izņemot Tokiju, kurā vienīgajā no 47 prefektūrām bērnu skaits kopš pērnā gada ir audzis.
Pirmie oficiālie dati par bērnu skaitu Japānā publicēti 1954. gadā, kad vecumā līdz 15 gadiem Japānā bijuši 29,9 miljoni cilvēku. Šis skaitlis katru gadu samazinājies līdz pat 70. gadiem, kad valsts līdz ar ekonomikas uzplaukumu piedzīvojusi strauju dzimstības pieaugumu. Pēc 1982. gada bērnu skaits atsāka kristies un turpina samazināties līdz pat mūsdienām.
Japāņu sabiedrības novecošanās problēmā tiek vainoti dažādi aspekti. To vidū ir gan stingrā imigrācijas politika, gan dzimumu nevienlīdzība, taču pēdējos gados par galvenajām problēmām tiek nosaukta ne tikai jaunu cilvēku nevēlēšanās iegūt bērnus, bet pat ārkārtīgi zemā seksuālā aktivitāte.
Aptuveni 45% japāņu sieviešu no 16 līdz 24 gadiem "nav ieinteresētas vai pat izvairās no seksuāla kontakta", jau 2013. gadā ziņoja Japānas ģimenes plānošanas asociācija. Japānā dzimstības līmenis ir viens no zemākajiem pasaulē - aptuveni 1,4 bērni uz sievieti, vēsta Pasaules Bankas dati.
Patlaban Japānā dzīvo nepilni 127 miljoni iedzīvotāji, kas valsti ierindo 10. vietā pēc iedzīvotāju skaita. Tādējādi japāņi veido 1,73% no visiem pasaules iedzīvotājiem.
Paredzams, ka tuvāko gadu laikā iedzīvotāju skaita ziņā Japānu varētu apsteigt Meksika, kurā mīt apmēram 122 miljoni cilvēku. Vidēji tās iedzīvotāju skaits ik gadu pieaug par 1,8 miljoniem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
