Pasaules vadošās kodollielvalstis ASV un Krievija lēnām samazina savu kodolarsenālu, tomēr vienlaicīgi to modernizē, pirmdien paziņojis Stokholmas Starptautiskais Miera pētījumu institūts (SIPRI).
Deviņām valstīm - ASV, Krievijai, Lielbritānijai, Francijai, Ķīnai, Indijai, Pakistānai, Izraēlai un Ziemeļkorejai - 2016.gada sākumā kopā bijušas 15 395 kaujas galviņas, no kurām 4120 bijušas funkcionāli dislocētas, norādīts SIPRI ikgadējā ziņojumā.
2015.gada sākumā pasaulē kaujas galviņu skaits bijis 15 850.
"Globālie kodolieroču krājumi ir samazinājušies, kopš tie 80.gadu vidū sasniedza lielāko skaitu ar gandrīz 70 000 kaujas galviņu. Samazināšanās notikusi lielākoties Krievijas un ASV kodolspēkos veikto samazināšanu dēļ," paziņojuši pētnieki Šenons Kails un Hanss Kristensens.
Kaujas galviņu skaita samazināšana notikusi trīs kopš 1991.gada noslēgtu bruņojuma ierobežošanas līgumu rezultātā, kā arī ASV un Krievijai vienpusēju veicot kodolarsenāla samazināšanu.
"Tomēr samazināšanas temps, šķiet, samazinās ar laiku pirms 10 gadiem, un ne Krievija, ne arī ASV (..) nav ievērojami samazinājušas savus dislocētos stratēģiskos kodolspēkus kopš divpusējā jaunā START [Stratēģiskā kodolbruņojuma samazināšanas līgums] līguma" stāšanās spēkā 2011.gadā, uzsvēra SIPRI.
Institūta aplēses liecina, ka Krievijas arsenālā ir 7290 kaujas galviņas, bet ASV - 7000 kaujas galviņu. Abu valstu rīcībā kopā ir 93 % no pasaules kodolarsenāla.
Tālāk seko Francija ar 300 kaujas galviņām, Ķīna (260), Lielbritānija (215), Pakistāna (110 līdz 130), Indija (100 līdz 120), Izraēla (80) un Ziemeļkoreja (10).
SIPRI arī piebilda, ka neviena no šīm valstīm pārskatāmā nākotnē nav gatava atteikties no kodolarsenāla.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
