2018. gadā plānotā Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijas (AES) iedarbināšana varētu tikt atlikta par gadu, jo pēc 10. jūlijā notikušā incidenta spēkstacijas būvlaukumā plānots nomainīt pirmā reaktora korpusu, aģentūrai "Interfax" sacījis kāds energotirgus eksperts, kurš vēlējies palikt anonīms.
Pēc viņa teiktā, korporācijai var nākties atdot Astravjecai topošās Ļeņingradas 2. AES otrā reaktora korpusu, taču korpusa nomaiņa būšot "nevis tehnisks, bet drīzāk politisks vai imidža jautājums".
Kā ziņots, iepriekš Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas "Rosatom" ģenerāldirektora pirmais vietnieks Aleksandrs Lokšins korporācijas interneta vietnē publicētā intervijā apstiprināja, ka naktī uz 10. jūliju viens no "Rosatom" apakšuzņēmējiem pārvietoja 330 tonnas smago reaktora korpusu. To bija plānots pārvietot ar ceļamkrānu, nemainot tā horizontālo stāvokli. Tomēr procesā tika pieļautas atkāpes no instrukcijas, un rezultātā korpuss sašķiebās, iekārās slīpi un saskārās ar zemi. Viņš skaidroja, ka reaktora pārvietošanās ātrums neesot pārsniedzis gājēja pārvietošanās ātrumu un nekādi bojājumi korpusam nav radušies - lielākais, par ko varot runāt, ir "noberztā rūpnīcas krāsa".
Tomēr Baltkrievijas Enerģētikas ministrija informēja Krievijas pusi par lēmumu nomainīt reaktora korpusu, un "Rosatom" apsolīja to izdarīt.
"Problēma nav remontā - nekāda kritiena nebija, bija tikai saskaršanās ar zemi, bojātas dažas caurulītes, un to varēja atjaunot turpat būvlaukumā. Tagad nāksies atdot Ļeņingradas 2. AES otrā energobloka reaktoru, kas ir augstākā gatavības pakāpē," anonīmais energotirgus eksperts sacīja aģentūrai "Interfax", piebilstot, ka līdz ar to Astravjecas AES nodošana ekspluatācijā var iekavēties par 10-12 mēnešiem.
Kā norādījis eksperts, reaktora korpuss maksā aptuveni 700-800 miljonus rubļu (9,7-11,1 miljonus eiro) un šī summa acīmredzot jāieskaita būvdarbu ģenerāluzņēmējas, "Rosatom" meitassabiedrības "Atomstrojeksport" un apakšuzņēmējas "Sezam" zaudējumos.
Baltkrievijas medijos informācija par to, ka 10.jūlijā izmēģinājumu laikā no divu līdz četru metru augstuma kritis reaktora korpuss, parādījās vairāk nekā divas nedēļas pēc paša notikuma.
"Rosatom" to sākotnēji noliedza, bet Baltkrievijas Enerģētikas ministrija drīz vien apstiprināja, ka būvlaukumā bijusi "ārkārtas situācija". Enerģētikas ministrs Vladimirs Potupčiks pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Minska vērsusies pie "Rosatom", lūdzot korpusu nomainīt.
Lietuvas valdība par šo incidentu iesniedza Baltkrievijai notu, bet ārlietu, enerģētikas un vides ministri nosūtīja vēstuli Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentam Eiropas Savienības (ES) enerģētikas savienības jautājumos Marošam Šefčovičam un ES klimata un enerģētikas komisāram Migelam Ariasam Kanjetem, lūdzot ES aktīvi iesaistīties kodoldrošības jautājumu risināšanā.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.
Spēkstacijā būs divi energobloki ar 1200 megavatu jaudu. Pirmo energobloku ekspluatācijā nodot bija plānots 2018. gadā, bet otro - 2020. gadā.
Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta Viļņas evakuācija iespējamas kodolavārijas gadījumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
