NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons apsveica šo vienošanos, kura demonstrējot to, ka NATO "atbalstīs sabiedroto, ja sabiedrotais ir apdraudēts".
"Alianses solidaritāte ir guvusi virsroku. NATO valstis ir uzņēmušās savu kolektīvo atbildību attiecībā uz Turciju - valsti, kura šajā brīdī ir apdraudēta," Robertsons sacīja žurnālistiem. "Mēs esam vienisprātis par [atbalsta] būtību, esam vienisprātis par laika aspektu, un esam vienisprātis par to, kā integrēt mūsu kolektīvo solidaritāti ar Turciju," piebilda Robertsons.
Beļģija, Francija un Vācija, kas iepriekš bija bloķējušas vienošanos, pēc tās panākšanas nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, ka šo valstu prioritāte vēl arvien ir Irākas krīzes atrisināšana ar diplomātiskiem līdzekļiem.
Paziņojumā "uzsvērts, ka spēka lietošana var būt tikai pēdējais līdzeklis un ka vēl nav pilnīgi izmantoti visi varianti, kurus piedāvā [ANO Drošības padomes] 1441.rezolūcija".
ASV vēstnieks NATO Nikolass Bērnss apsveica vienošanos un nosauca to par "ļoti lielu soli uz priekšu".
Aizsardzības plānošanas komiteja pieņēma ierobežotā variantā ASV janvārī izteiktos priekšlikumus par militāra atbalsta sniegšanu Turcijai Irākas kara gadījumā. Turcija tiks nodrošināta ar raķešu sistēmām "Patriot", ar gaisā izvietotām brīdināšanas un kontroles sistēmām (AWACS) apgādātām izlūklidmašīnām, un ar bioloģiskās un ķīmiskās aizsardzības vienībām.
Francija, Beļģija un Vācija bija bloķējušas šos ASV priekšlikumus, uzskatot, ka tie novirzītu uzmanību no diplomātiskiem centieniem atrisināt Irākas krīzi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
