Skumjās un nevajadzīgās atvadas no bērnības varoņa: 'Indiana Džonss un likteņa rats'

"Nauda liek pasaulei griezties," savulaik dziedāja Laiza Minelli leģendārajā mūziklā "Kabarē". Varētu piebilst, ka alkas pēc naudas liek pasaulei griezties vēl vairāk. Taču, ciktāl runa ir par Disneja studijas alkām nopelnīt ar visu, kas kustas (lasi – visu intelektuālo īpašumu, kas atrodas tās paspārnē), es neesmu drošs, vai tās tiešām liek pasaulei kustēties pareizajā virzienā. Manuprāt, astoņdesmitgadniekiem būtu jābauda skaistas vecumdienas, nevis jāatgriežas "kaujas pensionāru" ierindā, lai ar digitālo specefektu palīdzību glābtu pasauli, tomēr, gribam mēs vai ne, "Indianas Džonsa" piektā daļa no baumām ir kļuvusi par realitāti.

Ja aktīvi sekojat līdzi tam, kas notiek Holivudā, tad nepaslīdēs garām, ka pēdējā laikā tur valda īsts juceklis, un, šķiet, nevienam no lielo studiju vadītājiem nav īstas skaidrības, kurp doties tālāk. Supervaroņu filmu žanrs grimst arvien lielākā bezcerības un finansiālo neveiksmju purvā ("Warner" ar "Zibsni" esot iekrituši uz studijas visu laiku lielākajiem zaudējumiem 200 miljonu apmērā), tikmēr scenāristi joprojām streiko, un pastāv risks, ka tiem pievienosies arī citu kino ražošanas profesiju pārstāvji.

Uz visas šīs jezgas fona studija "Disney" jau aptuveni dekādi cenšas uzturēt stabilu ienākumu plūsmu, nesaudzīgi ekspluatējot no Džordža Lūkasa 2012. gadā iegādātās studijas "Lucasfilm" intelektuālo īpašumu. Kā pauž nesaudzīgākie "Disney" kritiķi, tai veiksmīgi izdevās apgānīt "Zvaigžņu karus" (tiesa, pēc tam, kad to jau bija izdarījis pats Džordžs Lūkass) ar jauno triloģiju, seriāliem un visiem pārējiem blakusproduktiem, tagad pienācis laiks parūpēties arī par otru pasaulē populārāko Lūkasa garabērnu – dēkaini Indianu Džonsu. Attiecīgi pēc vairākus gadus ilgas atrašanās "izstrādes ellē" un, ja studija nemelo, ap 300 miljonus dolāru lieliem tēriņiem (tikai ražošanai) "Indiana Džonss un likteņa rats" beidzot ir nokļuvis uz lielajiem ekrāniem