Ar šo vienošanos Maķedonija maksās "visaugstāko cenu", "iznīcinot" nacionālo identitāti, ikgadējā uzrunā parlamentam sacīja prezidents.
Maķedonijā valdības galva ir premjerministrs, bet prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Valdošās kreisā spārna koalīcijas likumdevēji prezidenta uzrunu vairākkārt pārtrauca ar svilpieniem.
Vienošanos par Maķedonijas nosaukuma maiņu jūnijā parakstīja Maķedonijas premjerministrs Zorans Zaevs un Grieķijas valdības vadītājs Aleksis Ciprs. Referendumā 30. septembrī vairums tā dalībnieku atbalstīja valsts nosaukuma maiņu, taču tautas nobalsošanu nevarēja uzskatīt par notikušu zemās aktivitātes dēļ.
Maķedonijas valdība pēc tam lemšanu par valsts nosaukuma maiņu nodeva parlamentam. Maķedonijas parlaments 19. oktobrī nolēma sākt valsts nosaukuma maiņas procesu, lai īstenotu vienošanos ar Grieķiju par valsts pārdēvēšanu par Ziemeļmaķedoniju.
Valsts pārdēvēšana par Ziemeļmaķedoniju pieliktu punktu jau desmitgadēm ilgušajam konfliktam ar kaimiņos esošo Grieķiju, kura līdz šim bloķējusi Maķedonijas uzņemšanu eiroatlantiskajās organizācijās, jo uzskata, ka tās pašreizējais nosaukums slēpj Skopjes teritoriālās pretenzijas uz vienu no tās provincēm, kuras nosaukums arī ir Maķedonija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
