Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Avdejevs norādīja, ka NATO tālāka paplašināšanās varētu pasliktināt militārās alianses attiecības ar Krieviju.
"NATO paplašināšanas pirmā kārta izraisīja.. es teiktu, varas līdzsvara destabilizāciju Eiropā.. Mums bija jāiekļauj.. šis jaunais apstāklis mūsu līgumā ar NATO, lai pārvarētu šo deformāciju," vienu dienu ilgās vizītes laikā Bratislavā žurnālistiem sacīja Avdejevs.
"Taču, ja būs arī otrais paplašināšanas vilnis, un īpaši, ja tajā tiks iekļautas bijušās PSRS valstis, šis [darbs] zaudēs nozīmi," viņš uzsvēra.
Sākotnēji Slovākija bija pirmo NATO kandidātvalstu vidū, taču no pirmās kārtas grupas tika izslēgta 1997.gadā, kad toreizējais premjerministrs Vladimirs Mečiars rietumos tika kritizēts par nedemokrātisku darbību.
Premjerministra Mikulaša Dzurindas jaunā, reformistiskā valdība, kas nāca pie varas pēc uzvaras pār Mečiaru 1998.gada vēlēšanās, iestāšanos NATO izvirzījusi par vienu no prioritātēm.
"Iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO ir mūsu prioritāte," sacīja Slovākijas ārlietu ministra vietnieks Jans Figels. "Mēs esam pārliecināti, ka varam būt labi partneri Krievijai, arī esot šo struktūru sastāvā."
Savukārt Avdejevs kritizējis NATO par to, ka tā nerespektējot starptautiskās tiesības. Tam piemērs esot NATO vadītā Dienvidslāvijas bombardēšana pagājušajā gadā.
"NATO līdz šim nav iekļāvusi starptautiskās tiesības savos likumos.. Abas puses [NATO un Krievija] vienojušās mainīt savas militārās doktrīnas, taču man jāsaka, ka NATO doktrīna mainījusies ļoti, ļoti lēni," viņš teica.
"Tas, kā arī starptautisko tiesību neiekļaušana NATO noteikumos, liek mums bažīties," uzsvēra Avdejevs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
