200 miljonu valstī Nigērijā vēlē prezidentu un parlamentu  (10)

Lai gan uz valsts galvas amatu pretendē 73 kandidāti, faktiski vienīgais konkurents pašreizējam prezidentam Muhamadam Buhari, kurš pretendē uz otru pilnvaru termiņu kā valdošā Vispārējā progresīvā kongresa (APC) kandidāts, ir Atiku Abubakars, kas pārstāv opozīcijā esošo Tautas demokrātisko partiju (PDP).

Pēc negaidītā paziņojuma par vēlēšanu atlikšanu izskanējušas prasības atkāpties Neatkarīgās nacionālās Vēlēšanu komisijas (INEC) priekšsēdētājam Mahmudam Jakubu, taču viņš mēģinājis visus nomierināt, apgalvojot, ka šoreiz izdošoties pārvarēt loģistikas problēmas, kas iepriekšējo reizi liedza savlaicīgi nogādāt vēlēšanu materiālus iecirkņos.

Durvis vērot gandrīz 120 000 vēlēšanu iecirkņu, visa uzmanība sestdien bija pievērsta tam, vai tie laikā saņems pareizās balsošanas urnas, biļetenus un balsu skaitīšanas rezultātu protokolu veidlapas. IT speciālisti caurām diennaktīm strādājuši, lai pārprogrammētu aptuveni 180 000 biometrisko datu pārbaudes mašīnas.

Šogad reģistrēti nedaudz vairāk nekā 84 miljoni balsstiesīgo vēlētāju, taču INEC paziņojusi, ka 11,2 miljoni jeb 13,7% tā arī nav izņēmuši savas vēlētāju kartes. Lielais skaits neizņemto karšu papildus vairo jau tā pastāvīgās bažas par iespējamo balsošanas rezultātu viltošanu.

2015. gadā, kad notika iepriekšējās vēlēšanas, bija 67,4 miljoni reģistrēto vēlētāju. Toreiz uzvarēja Buhari, par kuru bija atdoti 15,4 miljoni no 28,5 miljoniem derīgo balsu. Tagad gan APC, gan PDP tiek apsūdzētas par mēģinājumiem uzpirkt vēlētāju kartes, lai tās izmantotu vēlēšanu rezultātu viltošanai.

Pērn, kad Nigērijas dienvidrietumos notika gubernatoru vēlēšanas, tika apgalvots, ka APC un PDP par vienu vēlētāju karti esot piedāvājušas no trīs līdz pieciem tūkstošiem nairu (no septiņiem līdz 12 eiro).

Aizdomas vairo apstāklis, ka ugunsgrēkos, kas izcēlušies trijās dažādās INEC nodaļās valsts vidienē un dienvidaustrumos iznīcināti tūkstošiem vēlētāju karšu, kā arī karšu lasītāji.

Šī ir pirmā reize, kad abi vadošie kandidāti ir musulmaņi, kas nākuši no valsts ziemeļdaļas un pārstāv fulani tautu. Nigērijā tradicionāli prezidenta vēlēšanām piemitis reliģiozs aspekts, jo vairums APC atbalstītāju nāk no pamatā musulmaņu apdzīvotajiem ziemeļiem, bet PDP elektorālā bāze ir pamatā kristiešu apdzīvotajos dienvidos.

Tomēr bez kopīgās reliģiskās un etniskās piederības, Buhari un Abubakaram ir maz kā kopīga. 76 gadus vecais Buhari, kas nācis no Kacinas štata, ir dziļi reliģiozs un konservatīvs musulmanis, kamēr Adamavas štatā dzimušais Abubakars ir liberālis, kurš izpelnījies atzinību par spēju vienot nigēriešus neatkarīgi no to etniskās un reliģiskās piederības.

Buhari, kas militārās pārvaldes laikā no 1983. līdz 1985. gadam arī ieņēma valsts galvas amatu, pazīstams kā disciplinēts, taupīgs, godīgs un nepiekukuļojams politiķis, kas Nigērijas politikā ir reti sastopama parādība.

Askētiskais atvaļinātais ģenerālis 2015. gada prezidenta vēlēšanās guva uzvaru, solot izskaust korupciju gan politikā, gan naftas rūpniecībā. Nigērija, kas ir lielākā Āfrikas ekonomika un 2018. gadā ieņēma 12. vietu starp naftas ieguves valstīm, korupcijas un izšķērdēšanas rezultātā ik gadu zaudē miljardiem dolāru.

Buhari arī solīja likvidēt islāma ekstrēmistu grupējumu "Boko Haram", kas kopš 2009. gada noslepkavojis tūkstošiem cilvēku. Lai gan "Boko Haram", viņam atrodoties pie varas, ticis ievērojami novājināts, terorisms, starpkopienu vardarbība un korupcija Nigērijai joprojām rada milzu problēmas.

Vēlētājus satrauc arī Buhari veselības stāvoklis, par kuru klīst baumas jau kopš 2017. gada, kad viņš devās ārstēties uz Londonu, ko atkārtoja arī nākamajā gadā.

Savukārt Abubakars, kuram ir jurista diploms un kurš jau ieņēmis viceprezidenta amatu laikā no 1999. līdz 2007. gadam, kad prezidenta krēslā atradās Oluseguns Obasandžo, pazīstams kā apķērīgs uzņēmējs.

72 gadus vecajam opozīcijas kandidātam pieder konglomerāts, kura intereses aptver gan naftas industriju, gan medijus, gan alkohola ražošanu, gan izglītību, gan lauksaimniecību, gan loģistiku. Tomēr Abubakara reputāciju ietekmējušas baumas par viņa saistību ar korupciju.

Saskaņā ar Pasaules Bankas (PD) datiem vairāk nekā puse no aptuveni 200 miljoniem Nigērijas iedzīvotāju spiesti pārtikt ar 1,90 dolāriem dienā, taču Abubakars sola līdz 2025. gadam 50 miljonus nigēriešus izglābt no galējās nabadzības. Viens no instrumentiem, lai to panāktu, viņaprāt, ir naftas ieguves industrijas privatizācija un modernizācija.

Politikas eksperti ir vienisprātis, ka cīņa starp vadošajiem kandidātiem būs ļoti sīva. Apstāklis, ka APC kontrolē divtik daudz štatu nekā PDP, nodrošina pašreizējam prezidentam "nelielas priekšrocības", atzīst Nasaravas Universitātes politikas zinātnes asociētais profesors Džideofors Adibe, piebilstot, ka "šīs priekšrocības tomēr nav garantijas."

Buhari un Abubakars, starp kuriem jau 2015. gadā norisinājās savstarpēja cīņa APC kandidāta priekšvēlēšanās, vēl pagājušā gadā parakstīja vienošanos, apņemoties gādāt, lai vēlēšanas norisinātos miermīlīgi.

Taču eksperti pauž satraukumu, ka tas no abiem, kurš vēlēšanās zaudēs, varētu mēģināt mobilizēt armiju vai centies ietekmēt vēlēšanu komisiju un tiesu. Īpaši augsts vardarbības risks ir štatos, kuros atbalsts abiem kandidātiem ir līdzīgs.