Zapata, iekrītot jūrā, nav cietis. Viņš tika ātri izvilkts no ūdens, bet bijis ļoti dusmīgs, medijiem atklāja viņa komandas loceklis.
Izgudrotājs 2016.gadā iekļuva Ginesa pasaules rekordu grāmatā ar garāko lidojumu, kāds jebkad veikts ar liddēli. Viņš nolidoja gandrīz 2,3 kilometrus.
Informācija Zapatas tīmekļa vietnē liecina, ka viņa izstrādātais liddēlis jeb lidojošā platforma "Flyboard Air" spēj sasniegt ātrumu 140 kilometri stundā un uzlidot 150 metru augstumā.
Šodien Zapata bija plānojis nolidot vairāk nekā 30 kilometrus, sākot savu lidojumu no Francijas ziemeļu piekrastes netālu no Kalē un pabeidzot netālu no Lielbritānijas pilsētas Duvras.
Diemžēl, Zapata pusceļā nespēja nolaisties uz platformas laivā, lai uzpildītu degvielu, kas bija viņam līdzi mugursomā.
"Tā ir milzīga vilšanās. Viņš droši vien trāpījis garām par dažiem centimetriem," neilgi pēc neveiksmīgā lidojuma Francijas telekanālam "BFM TV" sacīja viens no Zapatas komandas biedriem. "Mēs izmēģinājām šo manevru desmitiem reižu daudz nemierīgākā jūrā," viņš piebilda.
Starptautisku uzmanību Zapata piesaistīja šovasar, prezentējot savu liddēli Bastīlijas dienas parādē, kuru vēroja Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņš pārlidoja pāri Konkordijas laukumam.
Francijas varasiestādes sākotnēji izturējās skeptiski pret Zapatas izgudrojumu, bet tad par to ieinteresējās armija, sadarbība ar kuru noveda pie iespaidīgās prezentācijas Bastīlijas dienas parādē.
Francijas aizsardzības ministre Florānsa Parlī sacīja, ka armija varētu izmēģināt "Flyboard Air" kā "lidojošu loģistisku platformu vai pat uzbrukuma platformu", taču atzina, ka tai noderētu klusāki dzinēji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
