Austrālijas ugunsgrēki ap zemi apvijuši dūmu gredzenu  (42)

Dūmu gredzens pārvilcies pāri Klusā okeānam dienvidu daļai, Dienvidamerikai, Atlantijas okeānam, Āfrikas dienvidiem un visbeidzot Indijas okeānam. Dūmi no aptuveni 300 atsevišķiem ugunsgrēkiem, no kuriem vairāki jau apvienojušies, visbiezākajā slānī sapūsti virs Klusā okeāna, kā arī pašas Austrālijas centrālās daļas. Dūmus savām acīm redz ne tikai megapolē Sidnejā, bet arī čīlieši un argentīnieši.

Postošie ugunsgrēki prasījuši jau vismaz 25 cilvēku un vairāk nekā miljarda dzīvnieku dzīvības, kā arī aprijuši ap 3000 mājokļu. Par spīti pēdējās nedēļās piedzīvotajām lietavām, pagaidām nekas neliecina, ka neraksturīgajam trīs gadus ilgajam sausuma periodam sekojošie ugunsgrēki tuvākajā laikā varētu pierimt.

"Tā ir viena nepārtraukta, gara dūmu līnija, kas manā skatījumā ir ļoti neierasti," medijam norādījis NASA zinātnieks. Seftors atzīmēja, ka neko tādu iepriekš nav redzējis, jo ierasti dūmi izklīst, bet šoreiz tie ir daudz blīvāki un vairāk turas kopā. To blīvums ir tāds, ka dienvidamerikāņi vietām dūmus pat var saost un saskatīt, kā tie iekrāso debesis, īpaši saulrietu laikā, tomēr tie ir pārāk izkliedēti, lai radītu elpošanas problēmas.

Ugunsgrēkos kopumā šobrīd izdegusī platība ir lielāka nekā Latvijas teritorija – ap 75 000 kvadrātkilometru. Šādas liesmu pārņemtas platības ir pietiekamas, lai to dūmi radītu savas mākoņu formācijas, un šajā gadījumā tas arī ir noticis. Neliels dūmu daļiņas nonākušas stratosfērā un tajā apvij visu zemeslodi.

Šādiem mākoņiem ir arī tendence radīt pērkona negaisus bez nokrišņiem, kādu laikā zibens var radīt jaunus ugunsgrēkus. Zinātnieki atzīmē, ka ugunsgrēku radītie izmeši padarījuši tumšākus Jaunzēlandē esošos ledājus, liekot tiem absorbēt vairāk siltuma, kas varētu paātrināt to kušanu.

Seftors "Vice" stāsta, ka ir ieinteresēts turpināt sekot līdzi ugunsgrēku radīto dūmu atstātajam efektam, pieļaujot, ka viegls dūmu aizsegs īstermiņā varētu arī dzesēt planētu.