Reportāža: Vai ar 'Dzelzs kupolu' ebreju valsts ir drošībā?

(Raksts tapis 2020. gadā reportāžā no Izraēlas)
Braucot autobusā uz Telavivu no dienvidu pilsētas Beerševas, vērīgākie pasažieri rietumu virzienā debesīs pamanīja raķešu zibsņus un dūmu astes – bija iedarbināta slavenā Izraēlas aizsardzības sistēma "Dzelzs kupols".

Braucot autobusā uz Telavivu no dienvidu pilsētas Beerševas, vērīgākie pasažieri rietumu virzienā debesīs pamanīja raķešu zibsņus un dūmu astes – bija iedarbināta slavenā Izraēlas aizsardzības sistēma "Dzelzs kupols".

Bija 23. februāra pēcpusdiena. Palestīniešu apdzīvotajā Gazas joslā grupējums "Islāma džihāds" bija sācis ar raķetēm apšaudīt Izraēlas teritoriju. Svētdien un pirmdien pret Izraēlu tika palaistas vairāk nekā 50 raķetes. Izraēlas spēki atbildēja ar gaisa triecieniem pa "Islāma džihāda" objektiem.

Incredible footage of the Iron Dome at work earlier (1/2) pic.twitter.com/cY6QSt2aDT
— Emanuel (Mannie) Fabian (@manniefabian) February 23, 2020

Izraēlā no Gazas raidītās raķetes nevienu nenogalināja un neievainoja. Ne Telavivā, ne Jeruzalemē šādi incidenti, kas valstī nav unikāli, cilvēku ikdienas gaitas tieši neietekmē un īpaši nevienu nesatrauc – "Dzelzs kupols" ļauj justies drošībā un par apšaudēm vairumam top zināms tikai no medijiem.

Mainīgie draudi

Izraēlas izveide jau no paša sākuma radījusi konfliktu ar vietējiem arābiem un reģiona musulmaņu valstīm. Tomēr tiešās draudu izpausmes, ar ko jāsaskaras Izraēlai, laika gaitā ir mainījušās.

Līdz 1948. gadam galvenais ebreju izaicinājums bija partizānu uzbrukumi, pēc tam līdz septiņdesmitajiem gadiem arābu valstu armijas, vēlāk sākās terorisma un pašnāvnieku spridzinātāju problēma, skaidro Izraeālas drošības domnīcas INSS pētnieks atvaļinātais brigādes ģenerālis Meirs Elrans.

Terorisma problēma sevišķi samilza pēc 2000. gada neveiksmīgā mēģinājuma Kempdeividā toreizējā ASV prezidenta Bila Klintona klātbūtnē noslēgt miera vienošanos starp Izraēlu un palestīniešiem – teroristu uzbrukumos Izraēlā tika nogalināti ap 1000 cilvēku, norāda 11 gadus par Izraēlas premjera padomnieku nostrādājušais Jardens Vatikaja.

Tas galu galā vainagojās ar nožogojuma būvniecību starp Izraēlu un palestīniešu teritorijām. Palestīniešu bruņotās grupas mainīja taktiku un sāka intensīvāk pielietot raķetes un mīnmetējus, lai attālināti uzbruktu Izraēlas civilajiem objektiem.