Viņš norādījis, ka Zviedrijā bija nepieciešams noteikt vairāk ierobežojumu. Tas, viņaprāt, būtu ļāvis izvairīties no tik liela mirušo skaita. Šobrīd Zviedrijā ir pat desmitkārt vairāk mirušo attiecībā pret iedzīvotāju skaitu nekā kaimiņvalstī Norvēģijā.
"Ja mēs saskartos ar to pašu slimību ar tām zināšanām, kādas mums par to ir šodien, domāju, mēs ietu vidusceļu starp to, ko darīja Zviedrija un ko pārējā pasaule," viņš skaidroja trešdienas rītā pārraidītajā intervijā. Tādējādi Tegnels pirmoreiz atzinis kļūdas taktikā, kuru pats ilgstoši dēvēja par ilgtspējīgāku, salīdzinājumā ar paša kritizēto citu valstu izvēli ieviest stingrus ierobežojumus.
Zviedrijā sabiedrības vairākums līdz šim atbalstīja valsts izvēlēto taktiku pandēmijas laikā, bet viedoklis sācis mainīties pēc tam, kad kaimiņvalstis Dānija un Norvēģija viena otrai atvērušas robežas, bet saglabāja tās slēgtas ar savu ciešo Skandināvu kaimiņu Zviedriju.
"Te noteikti ir potenciāls Zviedrijā īstenotās taktikas uzlabojumiem. Būtu labi zināt, ko tieši nepieciešams aizvērt, lai labāk kontrolētu vīrusa izplatību."
Vēl pirms mēneša Tegnels turpināja uzstāt uz izvēlētās taktikas pārākumu. Viņš prognozēja, ka rudenī, kad pasaulē un Eiropā tiek prognozēts otrais pandēmijas vilnis, Zviedrijā tas būšot daudz vieglāks. Tobrīd viņš prognozēja, ka jau līdz maija beigām 40% stokholmiešu būs imūni pret vīrusu.
Epidemiologs tiek dēvēts par bezierobežojumu taktikas arhitektu. Zviedrijā pandēmijas laikā ar atsevišķiem izņēmumiem darbu turpināja vairums skolu, restorānu, kafejnīcu un veikalu. Mācības apturētas tikai vecāko klašu skolēniem, kā arī universitātēs un augstskolās. Noteikts arī pulcēšanās liegums vairāk par 50 cilvēkiem vienuviet.
Zviedrijā koronavīruss līdz trešdienas rītam konstatēts 38 589 cilvēkiem, bet no tā izraisītās slimības Covid-19 miruši jau 4 468 cilvēki, liecina "Worldometer" sniegtā informācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
