Foto: AFP/Scanpix/LETA

Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas slimnīcās atrodas desmitiem aizvadītajā naktī sadursmēs ar miliciju cietušie, bet viens cilvēks esot gājis bojā, ziņo tiesībaizsardzības centrs "Vjasna".

Oficiālā ziņu aģentūra "Belta" informē, ka 9. augusta notikumos Minskā cietuši 36 drošības iestāžu darbinieki un 50 civilpersonas. Savukārt ziņas par bojāgājušo Baltkrievijas Iekšlietu ministrija noliedz.

"Bojāgājušo nav," aģentūrai TASS norāda Iekšlietu ministrijas pārstāve Olga Čemodanova. Ziņas par bojāgājušo noliedz arī Veselības ministrija.

Baltkrievijā svētdien, 9. augustā, notika prezidenta vēlēšanas. Īsi pēc iecirkņu slēgšanas un pirmajiem oficiālo aptauju datiem, ka jau sesto reizi pārliecinoši uzvarējis autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko, Minskā un citās pilsētās ielās izgāja cilvēki, bet milicija ķērās pie protestētāju izdzenāšanas ar spēku.

Saskaņā ar provizoriskajiem balsu skaitīšanas rezultātiem Lukašenko ieguvis 80,23% balsu, bet galvenā opozīcijas pārstāve Svetlana Tihanovska – 9,9%.

Sadursmes ar drošībniekiem Minskā notikušas aptuveni līdz trijiem naktī.

Video un foto no notikuma vietas liecina, ka daļa dalībnieku guvuši nopietnas traumas. Kā ziņo "Vjasna", viens cilvēks gājis bojā, kad viņam uzbrauca aizturēto transportēšanai paredzētā milicijas automašīna.

Vēl trīs cilvēki šajā pašā incidentā smagi cietuši. Kādam protestētājam ar apdullinošo granātu saplosīta pēda. Precīzs cietušo skaits centram "Vjasna" nav zināms, arī Veselības ministrija vēl nav atklājusi datus, taču nemieru laikā Minskas centrā bija redzamas desmitiem medicīniskās palīdzības automašīnas, ziņo BBC.

Iekšlietu ministrija ir atzinusi, ka likumsargi likuši lietā ūdensmetējus, apdullinošās granātas, gumijas lodes un citus speclīdzekļus. Protestu laikā Minskā nav darbojies internets un citi sakari.

Saskaņā ar "Vjasna" rīcībā esošo informāciju 213 cilvēki ir aizturēti, no tiem vismaz 140 Minskā.

Lukašenko šajās vēlēšanās uz prezidenta krēslu kandidēja sesto reizi. Pirmo reizi viņš vēlēšanās piedalījās un uzvarēja 1994. gadā. Tūlīt pēc ievēlēšanas viņš ķērās pie savas varas nostiprināšanas, tostarp Konstitūcijas izmaiņām. Pēc tam nevienas prezidenta vēlēšanas valstī nav starptautiski atzītas par pilnībā brīvām un demokrātiskām.

Par to, kā pirms katrām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā notika dažādi drošības incidenti, var lasīt šeit. Savukārt par to, kā gadsimtu mijā bez pēdām pazuda Lukašenko oponenti, var skatīt te.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!