Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Japānā Covid-19 pandēmija prasījusi 1115 dzīvības. Valstī ar 126 miljoniem iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā 90% dzīvo pilsētās jeb cieši līdzās cits citam, šis rādītājs vērtējams kā izteikti zems.* Kopš jūlija beigām jaunu inficēto pieaugums gan ir straujš, taču Japānas valdībai lielākās raizes pamatoti rada citi blakusefekti – pandēmija paklupinājusi pasaulē trešo lielāko ekonomiku, kura brīvajā kritienā līdzi rauj gan tradīcijas, gan jau tā skumjo demogrāfisko situāciju, tostarp irdina trauslās ģimeņu saites.

Palīdzēja "mindo"?


Reakcija uz pandēmiju Japānā bieži tikusi vērtēta kā pasīva. Jau 16. janvārī salu valstī Covid-19 saslimšana tika apstiprināta kādam cilvēkam, kurš ar jauno koronavīrusu bija inficējies, atrodoties sākotnējā epidēmijas epicentrā Uhaņā, Ķīnā, atsaucoties uz Japānas Veselības ministriju, ziņoja Pasaules Veselības organizācija. Par spīti ciešajām saiknēm ar reģionālo kaimiņu Ķīnu un slimības straujo izplatību citviet pasaulē, Japānā cilvēku testēšana saglabājās zema un no valdības puses sociālā distancēšanās tika ieteikta, bet ne uzspiesta. Savukārt ārkārtas situācija aprīļa vidū – jau vairākus mēnešus pēc pirmā inficētā konstatēšanas – tika izsludināta vien atsevišķos reģionos un maijā atcelta.

"Japāna, kā izskatās, visu dara nepareizi," maijā rakstīja "Foreign Policy", vienlaikus uzsverot, ka jebkurā gadījumā šī politika dīvainā kārtā darbojas. Pārliecinošu skaidrojumu, vai Japānai, kurā ir salīdzinoši daudz vecu cilvēku un līdz ar to sākotnēji tika lēsts potenciāli liels mirušo skaits, ir paveicies, vai kaut ko valdībai patiešām izdevies izdarīt pareizi, tā arī nav izdevies iegūt, secina medijs.

Privātā līmenī sabiedrībā kopumā sociālā distancēšanās gan tika un joprojām tiek uztverta ļoti nopietni. To demonstrē arī "Reuters" fotogrāfa fiksētā geišu ikdiena šī gada jūnija izskaņā:

Geišas dodas uz elitāro restorānu "Asada", kurā izklaidēs viesus īpaši organizētā privātā ballītē. Lai ievērotu viesu un geišu savstarpējo distanci, restorāns tai atvēlējis lielāko telpu. Foto: Reuters/Scanpix/LETA

"Domāju, ka [geišu] pasaule ir nepieejama, kamēr pusaudžu gados nesāku trenēties. Tradicionālā japāņu deja ir ļoti atšķirīga no baleta, un man sākotnēji bija grūti to apgūt. Tas man joprojām ir grūti," "Reuters" stāsta geiša Koiku. Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Geišas restorānā "Asada" pandēmijas laikā gatavojas izklaidēt viesus privātā ballītē. Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Geišas restorānā "Asada" izspēlē vienu no tradicionālajām dejām pirms ieradušies viesi. Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Viens no populārākajiem virzieniem, kurā daudzi meklējuši skaidrojumu, ir japāņu kultūra. Ja neņem vērā ikoniskos skatus ar metro vagoniem, kuros var tikt tikai ar īpašu cilvēku iespiedēju palīdzību, japāņu kultūrā īpaši augstu tiek vērtēta personiskā telpa. Līdzās ierastajiem centieniem ievērot fizisko distanci, ja vien tas ir iespējams, Japānā jau ilgus gadus par normu kļuvusi arī sejas masku valkāšana – tās palīdz ne tikai izsargāties no vīrusiem, gaisa piesārņojuma un putekšņiem alerģijas gadījumā, bet arī saglabāt sava veida privāto telpu un anonimitāti, vēsta japāņu kultūrai veltītais portāls "Japan Talk".

Tieši kultūru jeb augsto sabiedrības attīstības līmeni kā iemeslu zemajiem inficēšanās datiem vēl jūnijā minēja arī valsts finanšu ministrs Taro Aso. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!