Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Starptautiskajās attiecībās citu valstu norišu komentēšana, sveikšana, nosodīšana vai pat sankciju piemērošana ir normāla prakse noteiktas valsts vai tās elites rīcības panākšanā. Piemēram, ir pašsaprotami, ka Latvijas līderi kā vieni no pirmajiem sveiks demokrātiskā procesā jaunievēlētus līderus mums tuvajās Igaunijā un Lietuvā, lai turpinātu uzturēt ciešas attiecības, bet nesveiks tos, kuri savu amatu ieņēmuši vēlēšanās, kurās acīmredzami pārkāpti brīvu vēlēšanu pamatprincipi.

Kāds "Facebook" lietotājs "Aivis Vasilevskis" izveidojis ierakstu, kurā vienlaikus lūdz palīdzību izprast, kas ir demokrātija, kā arī pauž vairākus nepatiesus apgalvojumus par augusta sākumā notikušajām Baltkrievijas vēlēšanām un starptautiskās sabiedrības reakciju uz tām. Viņš tādējādi apšauba gan opozīcijas kandidātes iespējamo uzvaru, gan pasludina, ka "BLR un visā pasaulē vairums ir par baķku".

Kā pirmo nepatieso apgalvojumu viņš min to, ka "līdz vēlēšanām nevienam nezināmā Tihonovska nekādi nevarēja uzvarēt Lukašenko, tas nav iespējams vistrakākajos sapņos". To, vai Svetlana Tihanovska būtu uzvarējusi Lukašenko patiešām pilnīgi droši varēs apgalvot tikai tad, ja Baltkrievijā tiks sarīkotas brīvas un godīgas vēlēšanas.

9. augustā notikušās par tādām neklasificējās vairāku iemeslu dēļ:

  • vairums opozīcijas politiķu, tostarp Tihanovskas vīrs, nemaz netika apstiprināti par kandidātiem;
  • Tihanovskai un citiem reģistrētajiem kandidātiem faktiski nebija iespējas reklamēties līdzšinējā prezidenta Aleksandra Lukašenko pārvaldītajā valsts mediju tīklā, kurā pozitīvā gaismā tika atspoguļots tikai Lukašenko;
  • notika sistemātiska vēršanās pret opozīcijas rīkotiem pasākumiem ar mērķi tos nepieļaut;
  • ne vietējie, ne starptautiskie novērotāji netika pielaisti uzraudzīt vēlēšanu norisi;
  • novērotāji ārpus iecirkņiem fiksēja nesakritības starp balsotāju skaitu un oficiālajiem datiem par nobalsojušajiem;
  • vairāki liecinieku uzņemti foto, video un skaņas ieraksti apliecina centienus falsificēt rezultātus;
  • rezultātu nesakritība ar vietējo iedzīvotāju sniegtajām liecībām (Tihanovska un individuāli aktīvisti aicinājuši visus, kuri atdeva savu balsi par kādu citu, ne Lukašenko, apliecināt to ar parakstu – akcija guvusi lielu atbalstu).

Tikmēr noplūdušie rezultāti no vairākiem vēlēšanu iecirkņiem un to nesakritība ar citu vēlēšanu iecirkņu apkoptajiem rezultātiem liecina, ka Tihanovska guvusi būtisku atbalstu. Vairākos vēlēšanu iecirkņos par Tihanovsku nobalsojušie veidojuši 60-90% no visiem. Apgalvojums, ka Tihanovska bija "neviena nezināma" savukārt neiztur kritiku, jo viņas vīrs līdz viņa arestēšanai šī gada maijā bija populārs blogeris, kuru pēc dažādām neoficiālām vēl maijā veiktām aptaujām atbalstīja vismaz 12% cilvēku, bet viņa sievas kandidēšana vīra vietā piesaistīja papildus uzmanību, bet vēlēšanu kampaņas apvienošana ar citu opozicionāru sievām faktiski konsolidēja visu opozīciju.

"Aivis Vasilevskis" ierakstā arī apgalvo, ka "Baltkrievijas vēlēšanu jautājums tika pacelts arī visas planētas balsojumā (..), kuras balsoja par vēlēšanu atzīšanu un kuras pret". Arī šis apgalvojums ir nepatiess, jo šāds balsojums nekad nav noticis. Visticamāk, ar to varētu būt domāta vairāku valstu līderu oficiālais sveiciens Lukašenko ar uzvaru vai arī diplomātiskie paziņojumi par vēlēšanu rezultātu neatzīšanu. Tos pat dēvēt par "visas planētas" novērtējumu būtu pārspīlējums, jo Baltkrievijas vēlēšanas komentējusi vien daļa valstu galvenokārt ziemeļu puslodē.

Ieraksta autors retoriski vaicā "Vai tad demokrātija nav vairākuma vara?", un jau nākamajā teikumā maldīgi apgalvo, ka Ķīnas viedoklis, tāpēc, ka tur mītot "gandrīz 1,5 miljardi iedzīvotāju" (šobrīd pēc "Worldometers" datiem 1,439 miljardi), "pārspējusi visus tos, kuri neatzina vēlēšanas". Demokrātijas princips šādā veidā nav piemērojams, jo Ķīnā ir totalitāra vienpartiju sistēma, kurā tāpat kā Baltkrievijā līderi, kurš cita starpā sveica Lukašenko ar uzvaru, iedzīvotāji nav izvēlējušies demokrātiskā procesā. Tādējādi pat pieņemot, ka lielākā daļa zinātu, kas ir Baltkrievija un neatbalstītu Lukašenko, viņiem nebūtu iespējams ietekmēt sava līdera rīcību.

Salīdzinājumam Eiropas Savienības paziņojums par vēlēšanu neatzīšanu ir visu ES dalībvalstu politisko līderu vienots lēmums. Katrs no viņiem savu amatu ieguvis demokrātiska procesa rezultātā un tādējādi pārstāv savas valsts iedzīvotājus. Piemēram, ja kādas valsts iedzīvotāju vairākums atbalstītu Lukašenko autoritāro režīmu, viņiem nākamajās vēlēšanās ir iespēja neatbalstīt esošo savas valsts politisko līderi, tādējādi izrādot neapmierinātību ar tagad pieņemto lēmumu un signalizējot, ka viņi pārstāv citādas vērtības. Ķīnā, Krievijā, Uzbekistānā, Venecuēlā, Azerbaidžānā un vairākās citās valstīs, no kurām Lukašenko saņēmis apsveikumus, šāda iespēja nepastāv.

"Facebook" ierakstam pievienotais attēls, kurā vizuāli attēloti valstu karodziņi savukārt ir manipulatīvs, jo, apvienojot 27 ES valstis zem viena simbola rada mānīgu iespaidu, ka Lukašenko atbalstošo valstu ir daudzkārt vairāk. Tiesa saraksts ir nepilnīgs, jo tajā trūkst vēl vairāku valstu katrā no stabiņiem, bet arī tas nemainītu galarezultātu - vēlēšanu rezultātus neatzinušo valstu ir vairāk nekā to, kuras sveikušas Lukašenko ar uzvaru.

Ierakstu tā autors noslēdz ar kritiku Latvijas politiskajai sistēmai, kurā atkārto populāru, bet maldinošu apgalvojumu, ka "valsti pārvalda tautas nevēlēts nācijas tēvs". Pieņemot, ka ar to domāts Latvijas prezidents Egils Levits, jāatgādina, ka, pirmkārt, prezidentam Latvijā galvenokārt ir reprezentatīvas funkcijas. Otrkārt, prezidentu vēlē demokrātiskās tautas vēlēšanās ievēlēti tautas priekšstāvji, kuriem cita starpā esam uzticējuši arī pienākumu izvēlēties prezidentu. Par Levitu pērnā gada 29. maijā nobalsoja 61 Saeimas deputāts.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!