Foto: AP/Scanpix/LETA

ASV ceturtdienas rītā turpinās balsu skaitīšana dažos atlikušajos štatos otrdien notikušajās prezidenta vēlēšanās, kuros atstarpe starp Donaldu Trampu un Džo Baidenu ir pārāk maza, lai vienu no viņiem kādā no šiem štatiem pasludinātu par uzvarētāju.

Demokrātu kandidāts Džo Baidens līdz šim ieguvis 264 elektoru balsis, bet pašreizējais Baltā nama saimnieks republikānis Donalds Tramps - 214 elektoru balsis, liecina ASV telekanālu aplēses.

Lai gūtu uzvaru cīņā par Balto namu, kandidātam nepieciešamas 270 elektoru balsis un Baidenam uzvarai nepieciešamas vēl tikai sešas elektoru balsis.

Pašlaik uzvarētājs nav pasludināts piecos štatos - Pensilvānijā, Džordžijā, Ziemeļkarolīnā, Nevadā un Aļaskā un kavēšanās saistīta ar lielo skaitu pa pastu nodoto balsu, kuru skaitīšana ir laikietilpīgs process.

Trampam uzvarai prezidenta vēlēšanās vajag uzvarēt visos šajos štatos, bet Baidenam pietiek ar uzvaru Nevadas štatā, kas dod viņam nepieciešamās sešas elektoru balsis.

Sagaidāms, ka Tramps uzvarēs Aļaskā un iegūs tās trīs elektoru balsis.

Nevada paziņojusi, ka rezultāti tiks sniegti vēlāk ceturtdien, jo vēl jāsaskaita pa pastu nodotās balsis.

Nevadā līdz šim saskaitīti 86% balsu un Baidens ir minimālā vadībā ar 49,3% balsu pret Trampa 48,7%.

Pensilvānijā cīņa notiek par 20 elektoru balsīm un šobrīd saskaitīts aptuveni 89% balsu un ar 3,2 miljoniem balsu jeb 50,7% ir vadībā Tramps, salīdzinot ar Baidena 3,01 miljoniem jeb 48,1% balsu.

Sākumā Trampam Pensilvānijā bija ievērojams pārsvars pār Baidenu, taču tas sarūk, turpinoties pa pastu nodoto balsu skaitīšanai. Amatpersonas paziņojušas, ka sagaida balsu skaitīšanas pabeigšanu līdz piektdienai.

Ziemeļkarolīnas 15 elektoru balsis varētu iegūt Tramps, kurš pēc 95% balsu saskaitīšanas ir vadībā ar 50,1% balsu pret Baidena 48,6%.

Baidenam ir klājies negaidīti labi Džordžijā, kas tradicionāli bijis republikāņu bastions. Tramps tur joprojām ir vadībā, lai arī atstarpe sarūk. Tramps pēc 95% balsu saskaitīšanas ir vadībā ar 49,7% balsu pret Baidena 49,1%. Džordžijā cīņa notiek par 16 elektoru balsīm.

Portlendā nemierīgi

Tikmēr ASV Oregonas štata Portlendā trešdienas vakarā saglabājās konfrontācija štata policijas un protestētāju starpā. Iepriekš prezidenta Donalda Trampa pretinieku grupējumi pilsētā dauzīja veikalu logus, bet štata gubernatore aktivizēja Nacionālo Gvardi.

Maltnomas apgabala šerifa birojs izveidojušos situāciju atzina pa dumpi un aizturēja vismaz deviņus cilvēkus, norādot uz "plašo vardarbību" pilsētas centra rajonā un atkārtoti brīdinot, ka lietā tiks likta munīcija un asaru gāze.

Bruņoti policisti virzījās uz demonstrantu pusi, tomēr sadursmes neizraisījās, vēsta ziņu aģentūras AFP reportieris.

Protestētāji iepriekš centra parkā bija piedalījušies miermīlīgā mītiņā, ko organizēja kreiso ekstrēmistu un kapitālisma pretinieku organizāciju koalīcija.

"Masu pulcēšanās Portlendas centrā joprojām tiek uzskatīta par dumpi. Nekavējoties atstājiet šo rajonu," teikts šerifa biroja paziņojumā, kas pirms plkst.20.30 tika publicēts tviterī.

Šerifa birojs iepriekš ziņoja, ka policisti tiek apmētāti ar dažādiem priekšmetiem, arī stikla pudelēm.

Portlendā vairākus mēnešus ilga protesti un nekārtības, kas aizsākās kā protests pret policijas brutalitāti, bet tad pārauga grautiņos, veikalu laupīšanā un dedzināšanā. Protestu gaitā pretējo nometņu konfrontācijā 29.augustā kāds kreisais ekstrēmists nošāva Trampa atbalstītāju Āronu Danielsonu.

Trešdien protestētāji, kas bija sapulcējušies pie Portlendas upes, solīja "nosargāt" otrdienas prezidenta vēlēšanu rezultātus. Bija redzami plakāti "Skaitiet katru balsi" un "Balsošana beigusies. Cīņa turpinās".

Vairākiem protestētājiem bija šaujamieroči, arī šautenes.

Vienā pretrasisma un pretimperiālisma plakātā bija attēlota šautene līdz ar uzrakstu "Mēs negribam Baidenu. Mēs gribam atriebību".

Detroitā pieprasa apturēt balsu skaitīšanu

Savukārt Detroitā desmitiem Donalda Trampa atbalstītāju trešdien vakarā sapulcējušies pie balsu skaitīšanas centra, pieprasot pārtraukt Mičiganas štatā nodoto balsu skaitīšanu, vienlaikus tūkstošiem Džo Baidena atbalstītāju izgājuši Ņujorkas ielās, aicinot pabeigt balsu apkopošanu.

Detroitā protesti sākās neilgi pirms tam, kad Baidens tika pasludināts par uzvarētāju svārstīgajā Mičiganas štatā, iegūstot 16 elektoru balsis.

Sociālajos medijos izliktajos video redzams, kā cilvēki sapulcējušies ārpus balsu skaitīšanas centra un tā vestibilā, policistiem neļaujot viņiem iekļūt balsu skaitīšanas zonā. Protestētāji bija noskaņoti agresīvi un skandēja "Apturēt skaitīšanu!" un "Apturēt balsošanu!".

Ņujorkā tūkstošiem cilvēku devās gājienā pa Manhetenas Piekto avēniju, pieprasot saskaitīt visas vēlēšanās nodotās balsis. Lai arī gājiens lielākoties bija mierīgs, likumsargi aizturēja vismaz 20 cilvēkus, kad mazāka grupa sāka protestu pret policiju.

Līdzīgi protesti, tostarp arī pret rasu nevienlīdzību, notika arī citviet, tostarp Čikāgā, Losandželosā, Sietlā, Hjūstonā, Pitsburgā, Mineapolē, un Sandjego.

Iepriekš ASV prezidenta Donalda Trampa vēlēšanu kampaņas štābs un Džordžijas Republikāņu partija trešdien ierosināja lietu pret Džordžijas štata Četemas apgabala Vēlēšanu padomi.

Lietas ierosinātāji lūdza tiesnesi dot rīkojumu Četemas apgabalam "nodrošināt" un atsevišķi reģistrēt balsis, kas saņemtas pēc plkst.19.00 prezidenta vēlēšanu dienā 3.novembrī.

Džordžijas Republikāņu partijas priekšsēdētājs Deivids Šeifers paziņoja, ka partija plāno ierosināt lietas apmēram 10 šī štata apgabalos.

Lietā apgalvots, ka kāds Četemas apgabala vēlēšanu darbinieks pievienojis pa pastu nodotās balsis, kas nebija "pienācīgi apstrādātas", apstrādātajām pa pastu nodotajām balsīm. Tādējādi radušās bažas, ka var būt pieskaitītas dažas pēc plkst.19.00 saņemtas balsis.

Džordžijas štatā ir jāskaita tikai tās pa pastu nodotās balsis, kas saņemtas līdz plkst.19.00 vēlēšanu dienā.

Četemas apgabalā, kas ietver Savanas pilsētu, vēlētāji simpatizē demokrātiem.

Džordžija ir viens no pieciem štatiem, kur ne Tramps, ne Džo Baidens vēl nav pasludināts par vēlēšanu uzvarētāju.

Baidens sāk ieskicēt plānus - atjaunošot ASV dalību Parīzes klimata nolīgumā

ASV demokrātu kandidāts uz prezidenta amatu Džo Baidens trešdien paziņoja, ka viņa pirmajā dienā prezidenta amatā ASV atkal pievienosies ANO Parīzes klimata nolīgumam.

"Šodien Trampa administrācija oficiāli izstājās no Parīzes klimata nolīguma. Un tieši 77 dienu laikā Baidena administrācija atkal tam pievienosies," tviterī pavēstīja Biaidens.

Saskaņā ar telekanālu aplēsēm Baidens līdz šim ieguvis 264 elektoru balsis, bet Tramps - 214. Lai gūtu uzvaru cīņā par Balto namu, kandidātam nepieciešamas 270 elektoru balsis.

Šobrīd turpinās balsu skaitīšana dažos atlikušajos štatos un Baidenam uzvarai nepieciešamas vēl tikai sešas elektoru balsis.

Amerikas Savienotās Valstis trešdien oficiāli izstājās no ANO Parīzes klimata vienošanās.

Šī vienošanās paredz samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus, lai globālā temperatūra nepaaugstinātos vairāk par diviem grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar periodu pirms industriālā laikmeta.

ASV prezidents Donalds Tramps par izstāšanos no Parīzes klimata vienošanās paziņoja jau 2017.gadā, norādot, ka tā prasa ASV uzņēmumiem un valdībai netaisnu vides standartu ievērošanu un apdraud Savienoto Valstu ekonomiku.

Pērnā gada novembrī ASV oficiāli informēja ANO par savu lēmumu, taču atbilstoši procedūrai izstāšanās stājusies spēkā pēc gada.

Parīzes klimata vienošanās jeb Parīzes nolīgums tika sagatavots 2015.gada 12.decembrī Parīzē, 21. klimata pārmaiņu konferencē, bet parakstīts 2016.gada 22.aprīlī. Tolaik ASV prezidents bija Baraks Obama.

ASV, kas ir pasaulē lielāka ekonomika un otra lielākā siltumnīcefekta gāzu izmešu radītāja aiz Ķīnas, ir pirmā valsts, kas izstājusies no Parīzes klimata vienošanās.

Šis lēmums nostāda Trampa administrāciju pretstatā visiem sabiedrotajiem un vairumam konkurentu jautājumā par klimata izmaiņām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!