Foto: EPA/Scanpix/LETA
Mjanmā, kur pēdējās dienās notiek plaši protesti pret militāro pārvaldi, valsts apvērsumu veikusī armija pastiprinājusi klātbūtni ielās un brīdina, ka par traucēšanu karavīriem vainīgajiem draudēs līdz pat 20 gadu cietumsods, raisot bažas par gaidāmo protestu apspiešanu, vēsta raidsabiedrība BBC.

Mjanmas armija varu valstī pārņēma 1. februārī. Valsts vadītāja Auna Sana Su Či ir aizturēta, bet par valsts prezidenta pienākumu izpildītāju iecelts bijušais ģenerālis Mins Šve.

Jaunumi par izmaiņām likumā, kas paredz cietumsodu arī tiem, kas kūdīs "naidu vai nicinājumu" pret apvērsuma līderiem un armiju, izziņoti vienlaikus ar bruņutehnikas parādīšanos vairākās pilsētās.

Skarbākais – līdz 20 gadu cietumsods – paredzēts tiem, kas traucēs armijai veikt tās pienākumus, teikts pirmdien izplatītā huntas paziņojumā. Pirms tam naktī uz pirmdienu un no rīta valstī bija atslēgts internets.

Mandalajas pilsētā drošības spēki pirmdien raidījuši gumijas lodes pūļa izklīdināšanai. Šāviena trokšņi dzirdēti arī Mjičinā. Cilvēki ziņo, ka nakts komandantstundas laikā armijnieki veic reidus cilvēku mājvietās.

Mjanmā militārā hunta jau valdīja no 1962. līdz 2011. gadam. 2010. gadā sākās pakāpenisks liberalizācijas process, kas noveda līdz brīvām vēlēšanām 2015. gadā un opozicionāres Aunas Sanas Su Či nākšanas pie varas gadu vēlāk.

2017. gadā Mjanma saņēma plašu kritiku par armijas vardarbīgu vēršanos pret rohindžu musulmaņu minoritāti, piespiežot daudzus bēgts uz Bangladešu.

Armija varu valstī atkal pārņēma 2021. gada 1. februārī pēc pērnā gada nogalē vēlēšanās iegūtās "Nacionālās Demokrātijas līgas" (NLD) uzvaras. Militāristi apgalvo, ka vēlēšanās notikusi krāpšanās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!