Izraēlā jau piekto dienu turpina lidot no grupējuma "Hamas" kontrolētās Gazas joslas raidītas raķetes, bet Izraēla pastiprina savus triecienus pa mērķiem palestīniešu teritorijā, vēsta raidsabiedrība BBC.
Piektdien Izraēlas triecienos iesaistīta aviācija un sauszemes spēki, kas Gazas joslā iekšā nav gājuši, paziņoja Izraēlas Aizsardzības spēki.
Kopš konfrontācijas sākuma pirmdien Gazā gājuši bojā vismaz 119 cilvēki, bet Izraēlā astoņi. Vienlaikus sadursmes starp vietējiem arābiem un ebrejiem notiek arī pašā Izraēlā.
Policija ziņo, ka vairumā gadījumu par nekārtībām ir atbildīgi arābi un noraida apsūdzības, ka viņi netraucēti ļauj ebreju jauniešu bandām uzbrukt arābu mājām.
Šī ir lielākā vardarbības eskalācija starp Izraēlu un Gazas joslas grupējumiem kopš 2014. gada kara. Gazā, bažījoties par iespējamu Izraēlas sauszemes uzbrukumu, iedzīvotāji pamet robežai tuvās teritorijas.
Izraēlas armija ziņo, ka naktī ir veikta operācija kaujinieku izmantoto tuneļu iznīcināšanai, taču tas darīts neievedot sauszemes spēkus Gazas joslā. Starp Gazā nogalinātājiem cilvēkiem ir desmitiem kaujinieku, bet daži gājuši bojā arī no pašu kaujinieku palaistajām, bet Izraēlu nesasniegušajām raķetēm, uzsver Izraēlā.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu piektdien paziņoja, ka militārā operācija pret palestīniešu kaujiniekiem turpināsies tik ilgi, cik vien tas būs nepieciešams. Viņš brīdina, ka "Hamas" un citas teroristu grupas maksās augstu cenu par Izraēlas apšaudīšanu.
Savukārt "Hamas" brīdina, ka kaujinieki ir gatavi dot Izraēlas karavīriem "skarbu mācību", ja tie iebruks Gazas joslā. Jau ceturtdien Izraēlā mobilizēja vēl septiņus tūkstošus rezerves karavīru un izvietoja tankus pie Gazas robežas, taču lēmums par sauszemes operāciju neesot pieņemts.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs piektdien aicināja uz tūlītēju deeskalāciju un naidīgo darbību starp Gazu un Izraēlu izbeigšanu. Arī citu valstu diplomāti aicina uz vardarbības pārtraukšanu.
"Hamas" amatpersonas ir paziņojušas par gatavību pamieram, ja starptautiskā sabiedrība izdarīs spiedienu uz Izraēlu, lai tā pārtrauktu "militārās darbības" pie Aksas mošejas Jeruzalemē.
Izraēlas valdības pārstāvji gan precizē, ka starptautiskie aicinājumi Izraēlai rimties ir nevietā, jo paliekošu mieru panākt tagad esot iespējams tikai ar "Hamas" struktūras un vadības iznīcināšanu.
Nemieru novēršanā starp arābiem un ebrejiem valsts iekšienē Netanjahu iesaistījis arī robežsargus, kā arī rosina ieviest "administratīvo aizturēšanu", kas ļautu nemiera cēlājus aizturēt uz ilgāku laiku bez apsūdzību izvirzīšanas.
"Hamas" Izraēlas apšaudi ar raķetēm sāka pirmdien, 10. maijā, reaģējot uz policijas un palestīniešu sadursmēm pie Aksas mošejas Jeruzalemē, kas ir arī ebreju svētvieta – Tempļa kalns.
Sadursmes veicināja mēnesi ilgā spriedze saistība ar palestīniešu izlikšanu kāda Austrumjeruzalemes rajonā par labu ebreju kolonistiem. Pirmdien Izraēlas Augstākajai tiesai bija paredzēts noturēt sēdi par vairāk nekā 70 cilvēku apelāciju šajā lietā, taču vardarbības dēļ tiesa ir atlikta.
Spriedze pieaugusi kopš musulmaņu svētā mēneša Ramadāna sākuma aprīļa vidū. Ramadāna sākumā izcēlās sadursmes, palestīniešiem protestējot pret policijas barjerām pie Damaskas vārtiem, kas traucēja pulcēšanos.
Palestīniešu dusmas vēl vairāk uzbangoja ebreju ultranacionālistu gājiens šajā apkārtnē. Savukārt gājienu izprovocēja sociālajos medijos publicēti video ar palestīniešu uzbrukumiem ultraortodoksāklajiem ebrejiem. Savukārt ebreju nacionālisti rīkoja atriebības uzbrukumus.
Austrumjeruzaleme ir viens no Izraēlas un palestīniešu konflikta centrālajiem punktiem – abas puses to uzskata par savu. Izraēla Austrumjeruzalemi anektēja 1980. gadā un uzskata visu Jeruzalemi par savu galvaspilsētu. Palestīnieši Austrumjeruzalemi redz kā savas nākotnes neatkarīgās valsts galvaspilsētu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
