Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Krievijas parlamenta apakšpalāta Valsts dome otrdien pirmajā lasījumā apstiprinājusi likumprojektu, kas aizliegtu ekstrēmistu organizāciju dalībniekiem kļūt par likumdevējiem.

Kritiķi uzskata, ka šis likumprojekts vērsts pret ieslodzītā opozicionāra Alekseja Navaļnija atbalstītājiem.

Krievijas varasiestādes cenšas apslāpēt Navaļnija aktivitātes. Jūnijā sāksies tiesas prāva par to, vai atzīt Navaļnija reģionālo štābu tīklu un Korupcijas apkarošanas fondu (FBK) par teroristu un ekstrēmistu organizācijām.

Krievijā septembrī paredzētas parlamenta vēlēšanas, kurās valdošajai Vienotajai partijai, domājams, nāksies pacīnīties par balsīm.

Valsts domes pirmajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts aizliegs ekstrēmistu grupu līderiem kandidēt parlamenta vēlēšanās piecus gadus, atklāja deputāts Vasilijs Piskarjovs.

Viņš sacīja, likumprojekts arī liegs trīs gadus kandidēt vēlēšanās šādu grupu locekļiem un citiem cilvēkiem, kas iesaistīti šo grupu darbā, tostarp cilvēkiem, kas finansējušas šīs grupas.

Par likumprojektu nobalsoja 293 deputāti, pret balsoja 45, un divi likumdevēji no balsošanas atturējās.

Likumprojekts, ja tiks pieņems, ietekmēs ne tikai Navaļnija politiskā tīkla darbību, bet arī desmitiem tūkstošiem cilvēku, kas atbalstīja to ar ziedojumiem.

Valsts domē notiks vēl divi likumprojekta lasījumi, bet pēc tam tas tiks nodots apstiprināšanai parlamenta augšpalātai un parakstīšanai prezidentam.

Prokuratūra aprīlī pieprasīja atzīt Navaļnija reģionālo štābu tīklu un Korupcijas apkarošanas fondu par ekstrēmām organizācijām, un apsūdzēja tos par dumpja organizēšanu Krievijā ar Rietumu atbalstu.

Krievijas ekstrēmistu organizāciju sarakstā iekļautas arī "Islāma valsts" un "Al Qaeda".

Krievijas finanšu uzraudzības organizācija "Rosfinmonitoring" aprīlī jau iekļāva Navaļnija reģionālo štābu tīklu savā aizliegto organizāciju sarakstā.

Tīkls ir paziņojis par likvidēšanos, lai pasargātu savus locekļus un atbalstītājus no iespējamās vajāšanas.

Ja tiesa atbalstīs prokuratūras prasību, kā tas, visticamāk, arī būs, ar Navaļniju saistītās organizācijas tiks aizliegtas un var tikt uzsākta kriminālvajāšana pret šo organizāciju darbiniekiem, kā arī cilvēkiem, kas tām ziedojuši naudu un izplatījuši to materiālus.

2011.gadā dibinātais FBK izmeklē korupciju amatpersonu vidū, regulāri publicējot savus atklājumus, bieži vien "YouTube" video formātā.

Savukārt reģionālo štābu tīkls tika izveidots Navaļnija priekšvēlēšanu kampaņas laikā pirms prezidenta vēlēšanām 2018.gadā, lai gan opozīcijas līderim dalība vēlēšanās tika liegta.

Tīkls vēlāk atbalstīja izmeklēšanu par krāpšanos vēlēšanu procesā un popularizēja tā dēvētās gudrās balsošanas stratēģiju, no kuras acīmredzami Putina režīms baidās pirms rudenī gaidāmajām Valsts domes vēlēšanām.

Navaļnijs pašreiz izcieš divarpus gadu cietumsodu par viņam 2014.gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu pārkāpšanu, ārstējoties Vācijā pēc saindēšanas ar kaujas vielu, kas pieder pie "Novičok" grupas. Navaļnijs uzskata, ka aiz viņa saindēšanas stāv Kremlis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!