Lietuva izstājas no Ķīnai nozīmīgā ekonomiskās un politiskās sadarbības formāta 17+1, kurā piedalās galvenokārt Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, jo uzskata to par šķeltniecisku, atzinis Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.
"Lietuva vairs neuzskata sevi par 17+1 dalībnieci vairs nepiedalās šīs iniciatīvas aktivitātēs. Raugoties no Eiropas Savienības (ES) viedokļa, tas ir šķeltniecisks formāts, tāpēc es gribētu aicināt visas kopienas dalībvalstis tiekties pēc daudz efektīvākas attieksmes un kontaktiem ar Ķīnu [formātā] 27+1," viņš norādījis ziņu aģentūrai BNS atsūtītā komentārā, apliecinādams informāciju, kas vispirms parādījās ziņu portālā "15min.lt".
Formāts 17+1 veidots nolūkā veicināt Ķīnas sadarbību ar 17 Eiropas valstīm - Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Bulgāriju, Čehiju, Grieķiju, Horvātiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Melnkalni, Poliju, Rumāniju, Serbiju, Slovākiju, Slovēniju, Ungāriju un Ziemeļmaķedoniju. Lietuva tajā piedalījusies kopš 2012.gada.
Formāta 17+1 kritiķi uzskata, ka tas šķeļ ES vienotību, savukārt atbalstītāji sauc to par vērtīgu instrumentu attiecību uzturēšanai ar Ķīnu, jo Lietuvai nav iespēju uzturēt ar Pekinu tādus augsta līmeņa divpusējos kontaktus kā lielajām Eiropas valstīm.
Ķīnas investīcijas Lietuvā un divpusējā tirdzniecība vēl nav sasniegušas īpaši plašus apmērus, bet pērn nepieredzēti pieauga no Ķīnas pa Lietuvas dzelzceļiem pārvadāto kravu plūsma.
Lietuvas izlūkdienesti brīdinājuši, ka Ķīna tiecas paplašināt savu ietekmi visā pasaulē, nodrošinot sev citu valstu ekonomisko atbalstu Pekinai svarīgos politiskajos jautājumos.
Eiropas Parlaments (EP) pagājušajā nedēļā nolēma neapspriest ES un Ķīnas investīciju līgumu, kamēr būs spēkā Ķīnas sankcijas pret EP deputātiem un zinātniekiem.
Savukārt Lietuvas Seims pagājušajā ceturtdienā pieņēma rezolūciju, kurā nosodīti noziegumi pret cilvēci Ķīnā un uiguru genocīds.
Lietuva arī aicinājusi ANO veikt izmeklēšanu par Pekinas izveidotajām uiguru "pāraudzināšanas nometnēm" Siņdzjanas reģionā un mudinājusi Eiropas Komisiju (EK) pārskatīt attiecības ar Ķīnas komunistisko valdību.
Atbildot uz to, Ķīnas vēstniecība paziņoja, ka Seima rezolūcija ir "zema līmeņa politiskā izrāde", kas balstīta uz meliem un dezinformāciju, un apsūdzēja Lietuvu par iejaukšanos Ķīnas iekšpolitikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
