Spānijas valdošā Sociālistiskā partija "nekad" nepieļaus referenduma rīkošanu par Katalonijas neatkarību, trešdien paziņojis premjerministrs Pedro Sančess, lai gan viņa valdība gatavojas sarunu atsākšanai ar katalāņu separātistiem.
Ar šādu paziņojumu Sančess nācis klajā tikai nedēļu pēc tam, kad valdība apžēloja deviņus katalāņu nacionālistu līderus, kas bija notiesāti par neatkarības referenduma sarīkošanu 2017.gadā.
"Nebūs nekāda referenduma par pašnoteikšanos," uzrunājot parlamentu, uzsvēta Sančess, piebilstot, ka sociālisti "nekad nepieņems šāda veida novirzes".
Viņš norādīja, ka vienīgais veids, kā panākt šāda referenduma sarīkošanu, ir pārliecināt trīs piektdaļas no Spānijas parlamenta apakšnama deputātiem par attiecīgiem valsts konstitūcijas grozījumiem, kuri pēc tam būtu vēl jāapstiprina visas Spānijas referendumā.
Tas faktiski ir neiespējami, jo visas trīs vislielākās parlamenta frakcijas - sociālisti, konservatīvā Tautas partija (PP) un galēji labējā partija "Vox" (Balss) - kategoriski noraida šādu iespēju.
Tikai dienu iepriekš notika Sančesa pirmā oficiālā tikšanās ar jauno Katalonijas reģionālās valdības premjerministru Peri Aragonesu, kurš, būdams mērens katalāņu nacionālists, pārstāv Katalonijas Kreisos republikāņus (ERC).
Aragoness paziņojis, ka sarunas starp Madridi un Barselonu, kas joprojām pieprasa neatkarības referenduma sarīkošanu, atsāksies septembrī.
Neatkarības referendums, kuru 2017.gadā sarīkoja Katalonijas reģionālā valdība, nepakļaujoties Madrides aizliegumam, un tam sekojošā reģiona neatkarības pasludināšana radījusi dziļāko politisko un konstitucionālo krīzi kopš demokrātijas atjaunošanas pēc diktatora Fransisko Franko nāves 1975.gadā.
Daļa katalāņu separātistu līderu pēc Madrides tiešās pārvaldes atjaunošanas Katalonijā aizbēga uz ārvalstīm, bet 12 no tiem nācās stāties tiesas priekšā.
2019.gadā Spānijas Augstākā tiesa viņiem par dalību referenduma organizēšanā, atzīstot tos par vainīgiem dumpī un valsts līdzekļu izšķērdēšanā, piesprieda bargus sodus, sākot ar deviņiem un beidzot ar 13 gadiem cietumā.
Spriedums Katalonijā izsauca vairākas dienas ilgus nemierus, kas bieži pārauga vardarbībā.
Sančess pagājušajā nedēļā izšķīrās par notiesāto katalāņu nacionālistu apžēlošanu, cerot izkļūt no politiskā strupceļa, kādā nonākušas Madrides un Barselonas attiecības, taču viņa lēmums izsaucis asu labējās opozīcijas kritiku.
Daudzi konservatīvie norāda, ka Sančesa patiesais mērķis ir noturēties pie varas, jo viņa vadītā mazākuma valdība, kuru sociālisti veido kopā ar galēji kreisajiem, lielā mērā ir atkarīga no katalāņu partiju parlamentārā atbalsta.
Lēmumu par apžēlošanu kritizē arī paši katalāņu separātisti.
Daudzi Katalonijas neatkarības atbalstītāji apžēlošanu uzskata par politisku manipulāciju un pieprasa pilnīgu notiesāto amnestēšanu, kas ļautu dzimtenē atgriezties arī ārvalstu trimdā esošajiem katalāņu līderiem.
Ar apžēlošanas aktu katalāņu līderiem atcelts vienīgi atlikušais cietumsoda termiņš, taču aizliegums ieņemt publiskus amatus paliek spēkā.
Turklāt Spānijas valdība paziņojusi, ka lēmums par apžēlošanu nākotnē var tikt atsaukts, ja atbrīvotie atkal iesaistās centienos panākt Katalonijas neatkarību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
