Septembra sākumā Igaunijas iedzīvotāji no otrā pensiju līmeņa izņēmuši vairāk nekā miljardu eiro. To varēja izdarīt, pateicoties bezprecedenta pensiju reformai, kura dalību otrajā pensiju līmenī padarījusi pilnībā brīvprātīgu. "Delfi plus" mēģina noskaidrot, kādēļ igauņi vairs nevēlas krāt vecumdienām un vai Latvija var pārņemt šo pieredzi.
Tiesības, nevis pienākums
Igaunijas pensiju sistēmas pamati līdzinās Latvijā spēkā esošajai. Tai ir trīs līmeņi. No sistēmas pirmā līmeņa uzkrājumiem tiek maksāts pašreizējiem pensionāriem, otrais un trešais pensiju līmenis nodrošina katra cilvēka personīgos nākotnes līdzekļus. Pirmajā pensiju līmenī piedalās visi strādājošie, kas maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas. Otro pensiju līmeni veido atskaitījumi no darba algas (apmērs un atskaitījuma kārtība ir likumā definēta): šie līdzekļi nonāk īpašos pensiju fondos, pieder uzkrājuma veidotājam un var tikt mantoti. Trešā pensiju līmeņa nosacījumi ir viselastīgākie. Iesaistīšanās ir brīvprātīga, iemaksu apjomu un regularitāti nosaka pats nākotnes pensionārs.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
