Azerbaidžāna izstrādājusi pērn Otrajā Kalnu Karabahas karā atgūtās Šušas atdzīvināšanas ģenerālplānu, vēsta "Eurasia Net".
Plāns paredz, ka sākotnēji pilsētā atgriezīsies 2020 iedzīvotāji. Skaits izvēlēts vienīgi simboliski, uzsverot gadu, kad azerbaidžāņi atguva kontroli pār Kalnu Karabahas pilsētu. Jauno pilsētas plānu izstrādājusi britu kompānija "Chapman Taylor", kura cita starpā paredzējusi 18 kilometru ielu un ceļu, kā arī sešu jaunu dzīvojamo rajonu izbūvi ar kopumā 25 daudzdzīvokļu ēkām. Pirmās ēkas pamatakmens simboliski jau ir ielikts ar autoritārā prezidenta Ilhamma Alijeva piedalīšanos.
Plāns arī paredz saglabāt pilsētas vēsturisko nozīmi, kā arī atzīmē nepieciešamību saglabāt zaļās zonas un izveidot jaunus zaļos koridorus.
Lai gan ģenerālplāns nav oficiāli publiskots un par tā aprisēm liecina vien atsevišķas publikācijas un izteikumi valsts medijos, Alijevs sola pilsētas iedzīvotājiem arī darba iespēju nodrošināšanu. Tieši šis aspekts radījis lielāko neskaidrību, bijušajiem Šušas iedzīvotājiem apsverot atgriešanos pilsētā. Līdzīgas problēmas iedzīvināt 90. gadu pirmajā pusē azerbaidžāņiem atņemtās teritorijas piedzīvoja Armēnija - iedzīvotāji tika vilināti ar īpašiem pabalstiem, kā arī uz strīdus teritoriju pārcelti etniskie armēņu un kurdu bēgļi, piemēram, no Irākas Sīrijas.
Līdz šim pilsētā darbu kopš kara atsākusi viesnīca "Karabaha", divi lielveikali, maizes ceptuve, restorāns, kā arī citi uzņēmumi, kas galvenokārt apkalpo militārpersonas un viņu ģimenes. Tomēr kritiķi atzīmē, ka līdzšinējais nedod pārliecību par ilgtermiņa darbavietu nodrošināšanas plānu esamību.
Šušas pilsētā iedzīvotāju sastāvs vairākkārt mainījies tieši etnisko konfliktu rezultātā. Savulaik izveidojusies kā hanistes cietoksnis, iepretim citiem centriem Karabahā tā ilgstoši bijusi reģiona musulmaņu apdzīvota pilsēta. Armēņu īpatsvars gan pilsētā aizvien audzis un azerbaidžāņi kļuvuši par minoritāti. 1920. gadā Šušas asiņainajos grautiņos armēņu rajoni tika nopostīti un etniskie armēņi no pilsētas padzīti. Vēsture atspēlējās 1992. gadā, kad armēņi līdzīgi no pilsētas, kas padomju laikā bija kļuvusi par kalnu kūrortpilsētu, padzina azerbaidžāņus. Savukārt pērn pēc pilsētas nonākšanas Azerbaidžānas kontrolē 8. novembrī, armēņi to atkal pameta.
Ikreiz smagi cietis pilsētas kultūrvēsturiskais mantojums, vienai tautai cenšoties izdzēst otras kultūras pieminekļus un nozīmīgus objektus, tostarp sakrālās būves un muzejus. Azerbaidžāņi Šušu uzskata par savu Karabahas galvaspilsētu un vienu no būtiskākajiem kultūras centriem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
