Foto: TASS/Scanpix/LETA

Pieaugot spriedzei saistībā ar Krievijas militāro spēku koncentrēšanu pie Ukrainas robežām, arvien vairāk aktualizējas jautājums par jaunu sankciju piemērošanu. Virkne starptautisko mediju, tostarp "Bloomberg", "Reuters" un CNN, vēsta, ka ASV jau gatavo sankciju paketi, kas būšot smagākā jebkad pieredzētā.

ASV Krievijas agresīvu darbību gadījumā varētu mēģināt panākt gāzes vada "Nord Stream 2" slēgšanu, pakļaut sankcijām Krievijas bankas, preču eksportu, Vladimira Putina tuvākā loka cilvēkus, enerģijas ražotājus, un liegt Krievijas oligarhiem piekļuvi ārvalstu aktīviem, ziņo mediji.

Krievijai pats sāpīgākais mērs varētu būt tās atslēgšana no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT – tādu pieredzi līdz šim pasaulē piedzīvojušas tikai Ziemeļkoreja un Irāna.

Runas par Krievijas iespējamo atslēgšanu no SWIFT uzvirmoja jau 2014. gadā, kad tā okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Šāds sankciju pasākums gan tiek uzskatīts par galēju un ārkārtīgi bargu soli. Taču kopš 2014. gada tā iespējamība, šķiet, no teju nereālas ir kļuvusi daudz ticamāka, ņemot vērā amatpersonu biežāku šī jautājuma pieminēšanu.

SWIFT jeb "Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunication" ir 1973. gadā izveidota sistēma, ko izmanto vairāk nekā 200 valstis. Tā ir pasaulē lielākā informācijas apmaiņas sistēma starp bankām, ar kuras palīdzību finanšu iestādes var ātri un droši veikt savstarpējos maksājumus.

Krievija SWIFT izmanto ļoti aktīvi. Kā raksta "Currenttime", tā ieņem otro vietu operāciju skaita ziņā aiz ASV. Krievijas banku atslēgšana no SWIFT nozīmētu, ka pilsoņi un uzņēmumi nevarētu saņemt un nosūtīt naudu pāri robežām ar banku pārskaitījumiem.

Bet vai to justu Krievijas iedzīvotāji, kuri neceļo uz ārzemēm, neveic starpvalstu pārskaitījumus un kuriem nepieder uzņēmumi, piemēram daļa budžeta darbinieku un pensionāru? Jā, jo daudzas pasaules kompānijas, kas piegādā preces, aizietu no Krievijas tirgus, medijam skaidro ekonomists Sergejs Hestanovs. Veikalos samazinātos preču klāsta dažādība un pieaugtu cenas, var ciest arī rubļa kurss, kas var izraisīt paniku.

Tomēr maksājumi ar bankas kartēm Krievijā joprojām būtu pieejami, jo Krievijas varasiestādes šādam scenārijam gatavojas un valstī darbojas sava nacionālā maksājuma karšu sistēma "Mir". Valsts sektora darbinieki algu "Mir" sistēmas kartēs saņem jau kopš 2018. gada jūlija, skaidro "Currenttime".

"Reuters", atsaucoties uz avotu Baltajā namā, ziņoja, ka sankcijas varētu skart Krievijas lielākās bankas un ietekmēt to spēju konvertēt rubļus dolāros un citās valūtās. Hestanovs norāda, ka šāds ierobežojums vēl nekad nav piemērots, tāpēc arī nav piemēru, kādas tam būtu sekas. Savukārt ekonomists Maksims Blants domā, ka tas būtu trieciens Eiropai, kura ir atkarīga no Krievijas gāzes.

Abi "Currenttime" aptaujātie ekonomisti gan netic, ka tik radikāli mēri kā atslēgšana no SWIFT un aizliegums konvertēt rubli patiešām tiks piemēroti. Viņuprāt, arī karš ar Ukrainu nesāksies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!