Foto: AFP/Scanpix/LETA/Shutterstock/Delfi
Šajā podkāsta "Eiropas diena" epizodē stāstīts par Eiropas Parlamenta ieteikumiem attiecībā uz ārpolitikas vadlīnijām saskarsmē ar Krieviju, kas neizslēdz iespēju arī panākt kaimiņvalsts atslēgšanu no SWIFT sistēmas. Palūkosimies arī uz pagaidu noteikumiem cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē.

Eiropas Parlamenta Ārlietu komiteja ir izstrādājusi Padomei, Eiropas Komisijai un augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos paredzētus ieteikumus par Eiropas Savienības un Krievijas politisko attiecību ievirzi.

Ieteikumu par bloka attiecībām ar Krieviju izstrādi vadījis lietuvietis Andrjus Kubiļus. Iepriekš šāds dokuments izstrādāts 2019. gadā Latvijas eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes vadībā. Ar Ārlietu komitejas locekli Kalnieti sarunājāmies par šīm vadlīnijām Briseles attiecībās ar Kremli.

Šādi ziņojumi periodiski tiek veidoti par attiecībām ar dažādām valstīm un tie ir svarīgi, lai konstatētu, kas noteiktā laika periodā ir noticis. Šajā gadījumā Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju bija ļoti sliktā stāvoklī jau 2019. gadā Kalnietes ziņojuma laikā, un nav uzlabojušās arī tagad. Vairāk par to ierakstā. Ar 2021. gada dokumentu var iepazīties šeit.

Jūlijā Eiropas Parlaments pieņēma pagaidu noteikumus cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē. Tas ļaus interneta pakalpojumu sniedzējiem turpināt brīvprātīgi apkarot pret bērniem vērstas seksuālas vardarbības atspoguļošanu tiešsaistē.

Problēma īpaši pieaugusi pandēmijas laikā, kad internetā parādās arvien vairāk materiālu, kuros redzama vardarbība pret bērniem. Savukārt e-pasta,tiešsaistes tērzētavu un ziņapmaiņas pakalpojumu sniedzēju iespējas brīvprātīgi apzināt pretlikumīgu saturu un ziņot par pārkāpējiem traucēja direktīva, kas aizsargā saziņas un informācijas plūsmas datu konfidencialitāti.

Tāpēc panāktā vienošanās paredz atkāpes no datu direktīvas noteikumiem, lai pakalpojumu sniedzēji varētu apzināt saturu, kurā ir atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem un ziņot par šiem gadījumiem tiesībaizsardzības iestādēm.

Pagaidu regulējums būs spēkā trīs gadus un var tikt atcelts ātrāk, ja šajā laikā tiks izstrādāts un pieņemts pastāvīgs tiesiskais regulējums cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē.

Pakalpojumu sniedzējiem būs jāizmanto tādas tehnoloģijas, lai maksimāli mazāk pārkāptu cilvēku privātumu. Saturu, kurā atainota seksuālā vardarbība pret bērniem, var identificēt, izmantojot tehnoloģijas, kas skenē saturu – tekstu vai attēlus.

"Seksuāla vardarbība pret bērniem ir šaušalīgs noziegums un cilvēktiesību pārkāpums, pret ko ir jācīnās efektīvāk un jāvērš kriminālvajāšana pret lielāku pārkāpēju skaitu, kā arī jānodrošina labāka aizsardzība vardarbības upuriem," uzskata regulas ziņotāja Brigita Zipele, kura ierakstā stāsta par pastāvošo problēmu.

DELFI redakcijas veidotos podkāstus vari klausīties arī "Podbean", "Spotify", "Apple Podcasts" un "Google Podcasts".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!