Krievijas Augstākās tiesas lēmums par organizācijas "Memoriāls" likvidāciju ir "pasaules mēroga skandāls", uzskata pasaulē pazīstamais lietuviešu dzejnieks un padomju laika disidents Toms Venclova.
Kā viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS, "Memoriāls" daudzu gadu garumā centies veidot Krievijas sabiedrībā vēsturisko atmiņu un izpratni par tiesiskumu un šai ziņā uzskatāms par vienu no pēdējo gadu desmitu nozīmīgākajām organizācijām.
"Tas, ko izdarījušas tagadējās Krievijas varasiestādes, tagadējās Krievijas tiesas, kas nav neatkarīgas, ir pasaules mēroga skandāls. Pasaules sabiedriskajai domai uz to jāreaģē, un tā, bez šaubām arī reaģēs," izteicies literāts, publicists un viens no Lietuvas Helsinku grupas dibinātājiem, kas personiski pazinis "Memoriāla" vadītājus un ar viņiem sadarbojies.
Viņš atzinis, ka tiesas lēmums ir sāpīgs trieciens Krievijas sabiedrībai, bet vienlaikus paudis pārliecību, ka "Memoriāla" darītais darbs turpināsies.
"Nepiederu pie tiem, kas domā, ka stāvoklis ir bezcerīgs, ka Krievijā nekad nebūs demokrātijas. Uzskatu, ka būs - kā bija dažus gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma, bet uz to nāksies pagaidīt," sacījis Venclova, piebilstot, ka "Memoriāla" paveiktais neies zudumā, jo organizācijas vāktie dokumenti, to kopijas un pētījumi glabājas ne tikai Krievijā, bet arī ārvalstīs.
Kā izteicies politologs, starptautiskās nevalstiskās organizācijas "Freedom House" pārstāvis Lietuvā Vītis Jurkonis, lemjot par "Memoriāla" likvidēšanu, Krievija faktiski "iznīcina savu sirdsapziņu".
Pēc viņa teiktā, Kremlim "ir lielas problēmas gan ar vēsturisko atmiņu, gan cilvēktiesībām".
"Kremlis izslēdz gaismu cilvēktiesību organizācijām. Tas nav procesa sākums, un man ir aizdomas, ka ar to process arī nebeidzas," spriedis eksperts, piebilzdams, ka nevalstisko organizāciju darbības ierobežošana paver jaunu telpu represijām pret pilsonisko sabiedrību un šajos procesos saskatāma aizvien lielāka līdzība ar norisēm Baltkrievijā.
Kā uzskata Jurkonis, Baltkrievija Maskavai ir "sava veida autoritārisma laboratorija", un pilsoniskās sabiedrības protesti Baltkrievijā nobiedējuši Kremli, jo arī Krievijā norisinās pārmaiņas, īpaši jauniešu vidū.
Tikmēr bijusī Lietuvas Genocīda un pretošanās pētījumu centra direktore Birute Burauskaite atgādinājusi, ka "Memoriāls" palīdzējis centram atrast svarīgus datus par padomju nometnēs ieslodzītajiem un noslepkavotajiem lietuviešiem. Centrs sadarbojies ar šīs organizācijas struktūrvienībām ne tikai Maskavā, bet arī Sanktpēterburgā un Krasnojarskā, un lietuviešu vēsturnieki piedalījušies to rīkotajos pasākumos un ekspedīcijās.
Kā ziņots, Krievijas Augstākā tiesa otrdien pieņēmusi lēmumu likvidēt organizāciju "Starptautiskais Memoriāls", kas dokumentē komunistiskā režīma noziegumus.
Ar šādu prasību tiesā vērsās Ģenerālprokuratūra, atsaucoties uz likumu par "ārvalstu aģentiem", ko šī organizācija vairākkārt esot pārkāpusi. Noslēguma sēdē Ģenerālprokuratūras pārstāvis paziņoja, ka organizācija "rada melīgu iespaidu par PSRS kā teroristisku valsti, attaisno un reabilitē nacistiskos noziedzniekus".
Pēc sprieduma pasludināšanas "Memoriāla" pārstāvji paziņoja, ka to pārsūdzēs, ja nepieciešams, vēršoties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Trešdien, 29.decembrī, Maskavas pilsētas tiesa izskatīs analoģisku Maskavas prokuratūras prasību par cilvēktiesību centra "Memoriāls" likvidāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
