Foto: AFP/Scanpix/LETA

Kaut arī Krievijas mērķis ar uzbrukuma draudiem Ukrainai ir panākt, ka NATO tiek atvirzīta tālāk no robežām, tā būs panākusi, ka pie tās robežām ir vēl spēcīgāka NATO, sestdien sacīja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Ja Kremļa mērķis ir mazāk NATO uz tās robežām, tā saņems tikai vairāk NATO," Minhenes drošības konferencē sacīja alianses līderis.

Alianse spers "visus nepieciešamos soļus, lai aizstāvētu un aizsargātu mūsu sabiedrotos", viņš solīja.

NATO joprojām nav novērojusi pazīmes, kas liecinātu par Krievijas karaspēka atvilkšanu no Ukrainas robežas, sacīja Stoltenbergs.

"Pagaidām mēs neredzam karaspēka atvilkšanas, deeskalācijas pazīmes. Gluži pretēji," viņš norādīja.

"Aicinu Krieviju izdarīt to, par ko tā ir paziņojusi - atiet no robežas ar Ukrainu," piebilda alianses ģenerālsekretārs.

Kā atzina Stoltenbergs, "mēs nezinām, kas notiks, bet konflikta risks ir reāls".

"Krievijai vēl nav par vēlu mainīt kursu un sākt strādāt pie miermīlīga risinājuma," norādīja NATO ģenerālsekretārs.

Viņš sacīja, ka NATO ir gatava dialogam ar Krieviju.

Par šo gatavību, kā norādīja Stoltenbergs, viņš no jauna apliecinājis vēstulē, kas šonedēļ nosūtīta Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam.

Vašingtona lēš, ka Krievija pie Ukrainas robežām savilkusi aptuveni 130 000 karavīru. Neskatoties uz šo spēku koncentrāciju, Krievija apgalvo, ka negrasās uzbrukt Ukrainai, un apsūdz Rietumus panikas celšanā.

Tikmēr Ukrainas valdība un Krievijas atbalstītās kaujinieku bandas Austrumukrainā apmainās ar apsūdzībām par apšaudēm un citiem pamiera pārkāpumiem.

ASV paudušas bažas, ka Maskava grasās radīt ieganstu, lai iebruktu Ukrainā.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

Taču ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!