Foto: AFP/Scanpix/LETA
Krievijas prezidents Vladimirs Putins var mēģināt uzspiest Ukrainai "Korejas scenāriju", to sadalot starp reģioniem, kas atrodas Kijivas un Krievijas spēku kontrolē, paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs.

"Pēc neveiksmēm un sakarā ar neiespējamību gāzt Ukrainas centrālo varu Putins jau maina galvenos operatīvos virzienus - tie ir dienvidi un austrumi," sacīja Budanovs.

"Faktiski tas ir mēģinājums izveidot Ukrainā Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju. Jo norīt visu valsti viņš tiešām nav spējīgs," viņš turpināja.

Pēc viņa teiktā, Krievijas puse mēģinās "sadzīt okupētās teritorijas vienā kvazivalstiskā veidojumā", kuru stādīs pretim neatkarīgai Ukrainai.

"Mēs jau redzam mēģinājumu izveidot paralēlas varasiestādes okupētajās teritorijās un piespiest cilvēkus atteikties no grivnas. Iespējams, viņiem iegribēsies par to patirgoties arī starptautiskā līmenī," pavēstīja Budanovs.

Luhanskas "republika"

Tikmēr Ukrainas austrumos Krievijas izveidotajā Luhanskas "republikā" drīzumā varētu notikt referendums par pievienošanos Krievijai, svētdien pavēstīja marionešu administrācijas nominālais vadītājs Leonīds Pasečņiks.

"Es uzskatu, ka vistuvākajā laikā republikas teritorijā tiks sarīkots referendums, kurā tauta īstenos savas absolūti konstitucionālās tiesības un izteiks savu viedokli par iestāšanos Krievijas Federācijā. Es kaut kā es esmu pārliecināts, ka tieši tā arī būs," sacīja Pasečņiks.

Uzreiz pēc tam Krievijas Federācijas padomes Konstitucionālās likumdošanas komitejas priekšsēdētājs Andrejs Kļišass paziņoja, ka abiem Austrumukrainas veidojumiem, ko Kremļa propaganda dēvē par "tautas republikām", ir tiesības pieņemt lēmumus par iestāšanos Krievijas Federācijā, ja tas nav pretrunā ar to "konstitūcijām".

Tiesa gan, Krievijas Valsts domes Neatkarīgo valstu sadraudzības (NVS) lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs ir noskaņots mazāk optimistiski. "Es neuzskatu, ka tas principā būtu mērķtiecīgi, jo vēl nesen republikas bija Ukrainas sastāvā, kaut arī pēc Minskas vienošanos nosacījumiem, bet tā - skriešus vien...", viņš sacīja ziņu aģentūrai "Interfax".

Jaunākie zaudējumi

"Delfi" jau ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 16 600 karavīru, svētdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma līdz svētdienas rītam iebrucēji zaudējuši 121 lidmašīnu, 127 helikopterus, 582 tankus, 1664 bruņutransportierus, 294 lielgabalus, 93 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 52 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1144 automobiļus, 73 autocisternas, 21 specializētās tehnikas vienību, 56 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē intensīvā karadarbība.

Ukrainas armijas ģenerālštābs arī paziņojis, ka Krievijas karavīri, kas atrodas Baltkrievijas teritorijā, pārdod degvielu un pārtiku vai maina to pret alkoholu. Maršrutā, pa kuru Baltkrievijas teritorijā pārvietojas Krievijas spēku kolonnas, vairākkārt fiksēti gadījumi, kad karavīri pārdevuši degvielu un pārtiku vai mainījuši to pret alkoholiskajiem dzērieniem.

Ukrainas armijas ģenerālštābs pretinieka morāli-psiholoģisko stāvokli vērtē kā zemu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!