Ekonomiskā krīze ir radusies divu iemeslu dēļ — dažas nelaimīgas sakritības un valdības nepareizie lēmumi, raksta CNN. Pēdējās desmitgades laikā Kolombo ir aizņēmusies milzīgu naudas summu; Lielbritānijas laikraksts "The Guardian" rakstīja, ka 2021. gada aprīlī Šrilankas kopējais parāds esot 35 miljardi ASV dolāru.
Valsts lielie parādi pārklājās ar citām likstām, kas vēl vairāk skārusi Šrilankas ekonomiku, sākot ar dabas katastrofām, kā, piemēram, spēcīgās musonu lietavas, un beidzot ar Covid-19 izraisīto krīzi, vēsta CNN.
Cenšoties atrisināt problēmu, Kolombo nozīmīgi samazinājusi nodokļus, taču tā dēļ strauji sarukuši arī budžeta ieņēmumi.
Valsts laika posmā no 2018. līdz 2022. gada sākumam parādu atmaksai iztērējusi 68% no savām rezervēm, bet tas negatīvi ietekmējis valsts svarīgākos importus, piemēram, degvielu, kurai krasi pieaugušas cenas.
Šrilanka vērsusies pie Starptautiskā Valūtas fonda (IMF), lai saņemtu aizņēmumu. Martā valsts mākslīgi samazinājusi rūpija vērtību, lai šķietami kvalificētos IMF prasībām, taču tas tikai pasliktinājis situāciju Šrilankas iedzīvotājiem, turpina CNN.
Visu minēto iemeslu dēļ cilvēki ir saskārušies ar milzīgu pārtikas, degvielas un medicīnas preču trūkumu; veikali esot slēgti, elektrība Šrilankas galvaspilsētā mēdzot pazust līdz pat 10 stundām un cilvēki stāvot garās rindās, lai saņemtu pirmās nepieciešamības preces.
Šīs grūtības iedzīvotājos izraisījušas dusmas, un cilvēki devušies protestos. 31. martā protestētāji metuši ķieģeļus un iekurinājuši ugunskurus pie prezidenta dzīvesvietas. Tika ieviesta 36 stundu gara komandantstunda un 1. aprīlī prezidents Gotabajs Radžapaksa pasludināja ārkārtas stāvokli valstī, apcietinot simtiem cilvēku un liedzot pieeju sociālajiem tīkliem.
Ārkārtas situācija beigusies 5. aprīlī, raksta CNN.
Krīzes dēļ 26 valdības augstākie ministri 3. aprīlī paziņoja par atkāpšanos no amata, tostarp finanšu ministrs un valsts centrālās bankas vadītājs. Arī Šrilankas vadošā koalīcija "Šrilankas Tautas Frontes koalīcija" parlamentā zaudējusi savu pārākumu, jo 41 deputāts pametis partiju.
Prezidents Radžapaksa 4. aprīlī publicējis ziņojumu, aicinot visas partijas sadarboties, lai pārvarētu krīzi. Viņš uzsvēris, ka "Šrilanka ir viena no galvenajām demokrātijām Āzijā" un ka "ir jāatrod risinājumus, [izmantojot demokrātiskus līdzekļus]".
Lai atrisinātu šo krīzi, valsts vērsusies pie reģiona lielvarām un IMF. Indija jau apsolījusi izsniegt kredītu viena miljarda ASV dolāru apmērā, ziņo CNN.
Pats svarīgākais ir nepieļaut valsts militarizēšanu un lejupslīdi autoritārismā. Liza Trosela, ANO Augstās cilvēktiesību komisāres pārstāve sacījusi, ka ANO uzmanīgi vēro situācijas attīstību Šrilankā un brīdinājusi, ka nedrīkst pieļaut sliekšanos militārismā un vājināt demokrātiskās institūcijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
