Londona ziņo, ka Slovjanskas un Kramatorskas pilsētu teritorijas joprojām ir okupantu galvenie mērķi šajā operācijas posmā.
Krievija turpina censties iedragāt Ukrainas valsts leģitimitāti un nostiprināt savu pārvaldību un administratīvo kontroli pār okupētajām Ukrainas daļām. Nesen tas ietvēra iniciatīvu savienot Krievijas un Ukrainas pilsētas un reģionus, lai izveidotu pēckonflikta administrācijas, kā arī dokumentus, kas atvieglo Krievijas pilsonības iegūšanu ukraiņiem, raksta Lielbritānijas ministrija.
Pretkrieviskais noskaņojums okupētajās Ukrainas teritorijās novedis pie tā, ka tiek organizēti uzbrukumi pret Krievijas un prokrieviskām amatpersonām. Krievijas ieceltā Veļikijburlukas administrācija atzina, ka viens no tās mēriem tika nogalināts 2022. gada 11. jūlijā, sprāgstot automašīnai.
Vēršanās pret amatpersonām, visticamāk, saasināsies, pastiprinot jau tā nozīmīgos izaicinājumus, ar kuriem saskaras okupanti, un, iespējams, palielinot spiedienu uz to jau samazinātajiem militārajiem un drošības formējumiem, noslēgumā raksta britu izlūki.
Krievijas iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā.
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
