"Piekrītu. Sākt karaspēka izvešanu," TV pārraidītā uzrunā Šoigu atbildēja uz Ukrainā esošo okupācijas spēku komandiera Sergeja Surovikina ziņojumu ministram.
Lai gan savā ziņojumā ministram Suriovikins stāstīja par Krievijas armijas panākumiem, tostarp stabilu aizsardzību Hersonas apgabalā, Šoigu atzīmēja, ka tur ir "savas īpatnības". Savukārt Surovikins tad piedāvājis spēkus evakuēt uz Dņepras kreso krastu.
Kā skaidroja ģenerālis, aizsardzības ierīkošana gar Dņepras upi kreisajā krastā ir visizdevīgākais variants, bet karaspēka turēšana labajā krastā – veltīgs pasākums.
Iepriekš piektdien Ukrainas Hersonas apgabala padomes deputāts Serhijs Hlans paziņoja, ka Hersonas virzienā visas saskarsmes līnijas garumā sācies frontes sabrukums.
"Šodien krieviem faktiski sācies visas frontes līnijas sabrukums Hersonas virzienā, un viņi sākušu masveida atkāpšanos. Berislavskas virzienā okupanti ir aizbēguši no virknes apdzīvoto punktu. Tas nozīmē, ka okupantu tur pašlaik nav. Krievi masveidā atkāpjas. Tomēr atkāpjoties viņi spridzina tiltus," Hlams paziņoja medijam "Espresso".
Vienlaikus okupanti nostiprina aizsardzību Dņepras kreisajā krastā, lai droši atstātu labo krastu, viņš papildināja.
Nav vēl skaidrs, kas notiks ar apgabala centru Hersonas pilsētu, vai okupanti to patiešām pametīs. Kā iepriekš ziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšsēdētājs Vadims Skibickis, okupēto Hersonu aizsargā no 30 līdz 50 tūkstošiem karavīru, kuri pilsētu pamest negrasās. Līdz ar to Hersonas atbrīvošanas var prasīt laiku.
Okupanti deportē Hersonas iedzīvotājus, lai atvieglotu aizsardzību un ierobežotu informācijas izplatīšanos, skaidro izlūku šefs. Turklāt Maskava seko PSRS principiem un deportēto iedzīvotāju vietā grasās izmitināt burjatus, lai reģions kļūtu nevis vienkārši prokrievisks, bet "pilnībā krievisks". "To pašu izdarīja Krimā ar tatāriem," viņš rezumē.
Krievijai karā nav izdevies gūt cerētos panākumus un kopš vasaras beigām tās spēki iekarotās teritorijas ir tikai zaudējuši, un līdz šim nav spējuši pārņemt iniciatīvu karā. Eksperti prognozē, ka okupācijas spēkiem turpmāk var nākties zaudēt arī Hersonu.
Okupācijas varasiestādes iepriekš ziņoja, ka no Hersonas notiek civiliedzīvotāju evakuācija uz Dņepras kreiso krastu.
Savukārt Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks trešdien paziņojis, ka nesaskata "nekādu pazīmju", kas liecinātu par krievu spēku atvilkšanu no Hersonas, vēsta LETA.
"Mēs nesaskatām nekādas pazīmes, ka krievi bez cīņas atstātu Hersonu," tviterī raksta Podoļaks, pieļaujot iespēju, ka Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu pavēle par pilsētas atstāšanu varētu būt tikai triks.
Viņš piebildis, ka Šogu pavēle ir vienīgi "televīzijas paziņojuma iestudējums".
Pilsētā joprojām atrodas ievērojami krievu spēki un reģionā tiek savilktas jaunas rezerves, norādījis Podoļaks.
Viņš uzsvēris, ka Ukrainas armija atbrīvo okupētās teritorijas, pamatojoties uz izlūkdienesta sniegto informāciju, nevis uz "iestudētiem televīzijas paziņojumiem".
Arī Ukrainas armijas operatīvā štāba "Dienvidi" preses dienesta vadītāja Nataļja Humeņuka sarunā ar televīzijas kanālu "Doždj" izteikusies, ka krievu paziņojums par atkāpšanos no Hersonas varētu būt "iestudēts šovs" un ka par pilsētas atbrīvošanu runāt vēl pāragri.
"Tas, kas tagad tiek paziņots, ir mēģinājums radīt zināmu iespaidu, ka tiks taupītas karavīru dzīvības, ka tiks pasargāti mierīgie iedzīvotāji, un kārtējā Ukrainas bruņoto spēku demonizācija," norādīja Humeņuka.
Viņa uzsvēra, ka "īstai militārai operācijai nepieciešams informatīvais klusums, bet "iestudētas izrādes ar tādu nopietnu un smagu lēmumu pasludināšanu ir sen izprasta metode sevis attaisnošanai".
Humeņuka piebilda, ka aizsardzības pozīcijas pie Hersonas ir izveidotas un tur atrodas Krievijas armijas regulārās vienības, kas gatavas aizstāvēties.
Savukārt Hersonas apgabala administrācijas vadītājs Jaroslavs Januševičs aicinājis pilsoņus neizplatīt informāciju par Ukrainas armijas darbībām.
"Vēršos pie Hersonas apgabala iedzīvotājiem un visiem, kam ir jebkāda informācija par notikumiem dienvidu frontē, - ievērojiet informatīvo klusumu. Tas ir ļoti svarīgi mūsu kopīgajai uzvarai (..) Nevajag krist priekšlaicīgā eiforijā. Lai ko runātu krievi, uzticieties tikai oficiāliem [ukraiņu] informācijas avotiem," uzsvēris Januševičs.
Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Kirils Budanovs oktobra beigās izteicās, ka Hersonu ukraiņi varētu atgūt novembrī.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
