Armēnija ceturtdien ierosinājusi izveidot demilitarizēto zonu gar robežu ar Azerbaidžānu un Kalnu Karabahā.
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans valdības sēdē paziņoja, ka ierosinājis izveidot demilitarizēto zonu ap Kalnu Karabahu un trīs kilometrus garu demilitarizēto zonu gar Armēnijas un Azerbaidžānas robežu.
Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs nesen atkal pieprasīja Armēnijas armijai atkāpties no Kalnu Karabahas.
Erevāna un Baku ir izcīnījušas divus karus par Kalnu Karabahu - 2020.gada rudenī un pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.
Sešu nedēļu ilgajā karā 2020.gadā dzīvību zaudēja vairāk nekā 6500 cilvēku. Saskaņā ar vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnija un Azerbaidžāna noslēdza ar Krievijas atbalstu, armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Kopš šī kara beigām uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas vairākkārt notikušas sadursmes. Septembrī jaunās sadursmēs dzīvību zaudēja vairāk nekā 280 cilvēki.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina 31.oktobrī sarīkotajā samitā Sočos Azerbaidžānas prezidents un Armēnijas premjerministrs "vienojās nelietot spēku" Kalnu Karabahas konflikta risināšanai. Taču drīz pēc tam abas puses apsūdzēja viena otru apšaudēs uz robežas.
Pašinjans trešdien paziņoja, ka Putins plāno 22.novembrī ierasties divu dienu vizītē Erevānā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
